|
21. Sep 2008|21:34 |
tā beirūta ir viena dzērīga mūzika. klausoties prasās kādu līmeni turēt pie kājiņas, ko varētu tā prātīgi pagriezt līdz glāzes malām. varbūt pat tā kā ritmā, pāris taktis noturēt līdz.
vienīgi tie lētie vīni mājās beigušies. plauktos tikai visādas ceļojumu atmiņas, lielie vīni ar gariem stāstu piedēkļiem un lielisku sēriju pārpalikumu retumi, pēc kurām, lai tās atkārtotu, būtu jādzenas kāds pustūkstotis kilometru vismaz. vienā virzienā, turklāt.
ko mēs sakām par grapu? tik kādu nieku.
mēs taču zinām, ka mums jau nemaz netīk jēdziens 'daudz'. |
|