vieta... |
Viss ir atkarīgs no pasniegšanas veida, protams jā - apburtais loks - skolotājiem algas ir smiekligā līmenī, lai cilvēkam vispār būtu kaut kāda enerģija likt iekšā savu entuziasmu, izglītības ministrei ir vienkārši pašai nedaudz jāpadomā pirms, kko spļaut ārā :)
Aha, un jāpadomā tā reāli, ka tur vispār uz spēles ir diezgan daudzu to jauno cilvēku iespējas darba tirgū.. par ko tai vecumā īsti vēl nedomā :) Protams, pasniedzēji ir svarīgi un vienmēr ir jautājums, no kura gala šādas problēmas risināt.
nākas piekrists, jo nu ne tikai skolēni nezina, ko darīt - man vajadzēja pabeigt maģistrus, nostrādāt nesefērā pēc tam vēl 2 gadus, lai atklātu, ko būtu vajadzējis iet studēt pirmāmkārtām un tagad to darīt! Tagda tā vietā domāju, kā visu sakārtot, lai paņemtu papildus studijas.
Man principā tas pats.. tik es laikam vēl šai desmitgadē jomu nemainīšu, ir ok esošā, otrai tik spietošu apkārt un domāšu, kā iepīt :)
nu redz, es arī tā centīšos, taču šobrīd izskatās, ka Latvijas tirgus nemaz nezina, cik kvalitatīvas bija manas studijas un ka es tās ne par ko nemainītu pret citām, tās citas būtu papildinošas. Tā, ka man ir pēdējasi laiks sākt papildināt, tikai gadsimta jautājums ir - kur?
nu, ir arī gudri un apzinīgi bērni, un tie būs tie, kas pēc kāda laika vadīs tos, kuri skolas laikā 'neko negribēja'
tas, ka neko negribēja, nenozīmē, ka bērni ir stulbi vai neapzinīgi. viņi vienkārši par tādām lietām nedomā. un savā ziņā tas ir pareizi, par to ir jādomā viņu vecākiem un tiem, kas taisa izglītības politiku un domā par kkādiem tur ikp pieaugumiem etc. nevar prasīt no 9klasnieka, lai viņš zina, ko gribēs darīt pēc 5 vai 10 gadiem un pieņem uz to balstītus lēmumus.
Izglītība ir bizness! apmācība ir 20% no izglītības vērtības, pārējais tur kontakti un kas tik vēl ne ;)
Jā, jā, es Tev piekrītu.
Par katru to studentu, kas man saka "man vidusskolā nebija fizika" (bija dabaszinības). Un tad vēl par tiem, kam esot bijusi, bet skolotājs diezgan ne pa tēmu. Ja ir liela gribēšana, tad var vēlāk samācīties, bet vieglāk tomēr ir, ja ir kaut kāds pamats. Man kursabiedrene tika pie Mag.Fiz. nākot no humanitārās klases, bet viņai tas prasīja vairāk darba kā dažam citam. Man arī klasesbiedrene 12ajā klasē izdomāja uz zobārstiem no humanitārās klases.. viņa gan ir meitene ar milzīgu gribasspēku un to visu arī sarāva un eksāmenu laikam arī lika, bet nu jebkurā gadījumā dikti žēl tos skolēnus, kas pēc tam varbūt gribētu kaut ko eksaktā virzienā, bet tik liela gribasspēka nav. Un šķiet, ja būtu obligāts tas eksāmens, tā vai citādāk skolotāju problēmu nāktos risināt un to arī izdarītu, jo citādi nevarētu. A bet tagad var vilkt gumiju un nelikties ne zinis, jo nav jau spiesta lieta..
Te drīzākk ļaunuma sakne ir nevis vajadzīgie eksāmeni, bet kurš izdomāja zobārsta apmācības procesu ;)
Jā, gan jau tad nāktos domāt, ko un kā. Tiesa ar ministrijas metodēm, viņi varētu arī izdomāt bez maz šodien, ka pēc mēneša visi liek eksāmenu. Par to matemātiku, man liekas, ka tā arī bija daļa iebildumu, ka viņi ļoti strauji tās izmaiņas gribēja ieviest.
Vienlaikus vajadzētu drošvien skolēniem vairāk stāstīt un rādīt dažādas karjeras iespējas, jo no iekšpuses daudzas lietas izskatās citādāk nekā ārējais tēls veidojas. Izglītību vajag: ja vēlies starptautisku karjeru; karjeru valsts aparātos; karjeru un dzīvi kurā ir vairāk iespējas būt elastīgam. izglītība negarantē, ka būsi apmierināts ar dzīvi vēl trakāk laimīgs.
Ir divi virzieni, iedvesmai, https://medium.com/p/b9b035d39e2d un šeit nav vajadzīga izglītība. un ir otrs karjera, pielāgošanās sistēmai taj skaitā iegūt izglītību http://markmanson.net/10-life-lessons-e Man tomēr šķiet, ka izglītība ir plašāks jēdziens.
"Grāds", jā, tas ieliek rāmītī un papīrs tiešām varētu būt svarīgs konkrētās vietās (piemēram, ja es gribu turpināt karjeru augstskolā, tad man vajag to dr.) Ir daudzas citas zināšanas, kas var arī tuvināt vismaz apmierinātībai ar dzīvi. es protams vulgarizēju. Izglītība arī valsts apmaksāta, akadēmiskā ir tikai un vienīgi bizness. zināšanas var iegūt arī tikai lasot. Labi es liekos mierā https://www.youtube.com/watch?v=ymsHLkB
Un iesākumā par universitātēm, cilvēku zināšanu krāšanu ideāli bija uzrakstīts http://www.amazon.com/A-Short-History-N
O, laikam būs pienācis laiks izlasīt to grāmatu. :)
Man ir sarežģīti diskutēt par šo tēmu, jo viedoklis par visu vēl tikai veidojas un mainās, turklāt no abām pusēm. Brīžiem nonāku iekšējās pretrunās pati ar sevi. Vienlaikus labprāt dzirdētu kādu viedokli vai ideju, kā no obligātā "nevajadzīgā" fizikas kursa iedot studentiem kaut ko vērtīgu un tālāk noderīgu. Viedoklis mainās, jo cilvēks ietekmējas no informācijas un jau stāstot otrreiz savu viedokli, tu tajā iekļauj papildinformāciju. Vienīgais gadījums, kad nemainās cilvēka viedoklis, kad tas ir sagatavojis runu un pie tās pieturās visur, kur uzstājās :P
zinu, man grāmatplauktā stāv :D reiz sen jau mēģināju, bet diez ko negāja uz priekšu. Varbūt būšu paaugusies.
tur sākums bija garlaicīgs un beigas nezdevušās. izlabotu un būtu grāmata, ko katram studentam jāaizlasa neatkarīgi no specialitātes.
Respektīvi nevar atbildēt viennozīmīgi, nekļūdoties, kas ir jāuzspiež bērnam ;) ja pieiet filozofiski, mūsu sabiedrība, civilizācija ir ļoti, ļoti tālu no ideāla un vai vispār vajag mācīt rīkoties tāpat :P
https://www.youtube.com/watch?v=AG3RgRV Mēs jau negribam, lai visi uzreiz kļūst par X. :) No otras puses, vajag vismaz piedāvāt (pietiekami autoritatīvi) dažādas iespējas. Es maza būdama labprāt būtu iemēģinājusi mūzikas skolu, dejošanu vai ko tamlīdzīgu, bet man neviens, ahem, nespieda to darīt.
Akadēmisks grāds juku valstīs nenorāda piemērotību profesijai, tas var būt arī cītīguma pēc. LV universitāti, konkrēti fiziķus, beidz daudzi kuri nesaprot kur atrodas, bet vnk izpilda prasības un ar maģistru tā dabū. Manā gadā maģistros palika visi caurkritušie ;) Fiziķis,piemēram, Japānas universitātē un LV ir divi dažādi materiāli ;)
"caurkritušie" = tādi, kas citur kur netika?
Piemērs pats norāda galvenokārt uz to, ka ar cītību un gribēšanu var to izdarīt, netik daudz uzreiz piemērotību profesijai. jap un nezināja ko darīt. 1 spējīgais, patika turpināja ārzemēs. pārējie muļājās. No viņiem nav jēgas nekādas, būs veģetatīvā stadijā. 1 bija skolotājs pat taj laikā. Ārprāts, ne fizika interesē, ne oratora spējas, ne spējas pedagoģiskas, un būt grupas vadītājam. Es par dzirksteli acīs nerunāju, tā tur nevienam nebija. Tādiem nav tur jābūt jo darbs vienalga ko tur darīs taj jomā bus slikti izdarīts! bezjēdzīgs un ne uz rezultātu vērsts.
Bez motivācijas fizikā, ķīmijā nav ko darīt! Taj štellei ir jāinteresē jau bērnībā. Eksāmeni nerada fiziķus, ķīmiķus kur nu vēl izcilus. Datoriķi, fiziķi un kas tik tur vēl nav piemēroti visiem indivīdiem. Cits stāsts, ka mūsu akadēmiskā izglītība vispār ir :D Problēma tāda ka lielākā daļa cilvēces ir dumji un vienīgais ko vēlas darīt neko nedarīt un vairoties. Ta kāda jēga mocīt. Vispār pasaulē attīstītās valstīs augstskolas izglītība ir ne vairāk kā 20-25 % strādājošo ;) Fiziķi, ķīmiķi no tā ir mikroprocents ;) Ja grib ieviest tādu principu tad lūdzu kā manos laikos visiem visi eksāmeni obligāti. Tik ar tad atšķīrās skolas un ko, cik daudz māca.
lv ir 36% ;) Jautājums: kā tas nākas pie tik izglītotu cilvēku bara mums ir tik zems dzīves līmenis? Liela daļa ar izglītību sēž valsts aparātā, kā tas nākas, ka šis aparāts/uzņēmums pilnība nefunkcionē [nav neviena pozitīva piemēra pat]? Vai nav tā ka LV izglītība ir daļa no neizdevušās sistēmas un absolūti neatspoguļo prāta spējas pat vēl trakāk noklausīto [pat ne iegaumēto] kursu daudzumu?
Nu tā jau ir vispārēja problēma, kas būtu risināma lielā mērogā.
Noteikti, ka daļai no tiem, kas studē augstskolās, labāk derētu profesionālā izglītība. Kas attiecas uz fiziku un ķīmiju, tad tās ir lietas, ko vajag ne tikai tīriem fiziķiem un ķīmiķiem, skolā neapgūti kursi šajā sistēmā tak var nogriezt ceļu arī cita veida izglītībai. Un lai radītu interesi jau bērnībā ir jābūt kādam, kas to dara. :( | |||||||||||