kikmursis ([info]kikmursis) rakstīja,
@ 2003-03-04 18:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pirms mājās iešanas nepatīkamas emocijas - nākas secināt, ka attālums (kaut arī tas būtu tikai no Centra līdz Purvciemam) nevis vieno, bet šķir (vai arī parāda cilvēka īsto dabu). Laikam jau kārtējo reizi esmu nonākusi ēzelīša lomā (tā, kurš velk un ceļ visu, ko viņam uzkrauj). Vai varbūt tas ir tikai normāli - tad kad pašam kaut ko vajag, tad uzturēt labas attiecības, bet, ja vajag tam otram, tad tēlot vēso, aizņemto u.t.t.Bļāvienzzzzzzz......Šitādu besi darbdienas beigās.....Grrr....


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kikmursis
2003-03-16 19:42 (saite)
Bet vēl grūtāk - salikt kopā tevi, sevi UN pasauli. Kāds puzles gabals vienmēr pietrūkst. Un tomēr - ja visas mīklas atminētu...vai rastos jaunas vietā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziidzhii
2003-03-17 09:07 (saite)
Caur manu prātu slīdēja doma, un tā pazuda. Tajā pašā tukšumā, kurā pazūd visas domas, arī visas jūtas un cilvēki. Vai upe tek uz jūru? Ir vēl kāda cita upe, kurā ir iemesta arī šī upe un šie kalni, koki un lauki. Uz tukšumu tek, un no tukšuma laikam arī rodas. Viss no kautkā sākas un kautkur beidzas. Nekas nebeidzas, viss atkārtojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?