Pirms mājās iešanas nepatīkamas emocijas - nākas secināt, ka attālums (kaut arī tas būtu tikai no Centra līdz Purvciemam) nevis vieno, bet šķir (vai arī parāda cilvēka īsto dabu). Laikam jau kārtējo reizi esmu nonākusi ēzelīša lomā (tā, kurš velk un ceļ visu, ko viņam uzkrauj). Vai varbūt tas ir tikai normāli - tad kad pašam kaut ko vajag, tad uzturēt labas attiecības, bet, ja vajag tam otram, tad tēlot vēso, aizņemto u.t.t.Bļāvienzzzzzzz......Šitādu besi darbdienas beigās.....Grrr....