Caur manu prātu slīdēja doma, un tā pazuda. Tajā pašā tukšumā, kurā pazūd visas domas, arī visas jūtas un cilvēki. Vai upe tek uz jūru? Ir vēl kāda cita upe, kurā ir iemesta arī šī upe un šie kalni, koki un lauki. Uz tukšumu tek, un no tukšuma laikam arī rodas. Viss no kautkā sākas un kautkur beidzas. Nekas nebeidzas, viss atkārtojas.