kihelkonna - Par ēšanas kaitīgumu [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Par ēšanas kaitīgumu [7. Jan 2016|12:39]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

Kā zināms, dzīvot ir kaitīgi, jo no tā mirst. Ēst arī ir kaitīgi.

Piemēram, olas. Man vienmēr juka, ko tur daži var ēst un ko nevar, baltumu vai dzeltenumu. Tagad es to zinu, skaidrojums ir Plīnija terminoloģijas cienīgs, bet toties paliek atmiņā.

olas.
putns vispār nedēj olu priekš ēšanas. viņš (viņa) to dēj, lai tiktu pie pēcnācējiem. Bet tālāk tā ola tiek ilgu laiku perināta, turēta siltumā, var taču sabojāties! Priekš tam ir baltums, kas ir apgādāts ar visādām kodīgām un teju jiftīgām vielām, kas nogalina visus mikrobus, kas grib perināmo olu sabojāt. var jau to neganto baltumu ēt, bet, ja kādam ir nosliece uz alerģijām, tad labāk atturēties.

sēklas.
Augi vispār neražo sēklas priekš ēšanas. tas ir, viņiem patīk, ja auglis tiek apēsts, bet sēklas nemainītas iziet cauri ēdāja iekšām, un pēc tam nokļūst vietā ar ļoti auglīgu augsni. ja kāds tomēr to sēklu sagrauž, tā augam ir liela neveiksme. lai to novērstu, augs nesēž rokas klēpī salicis. Tas sēklu apvalkus apgādā ar visādām negantām vielām, lai sēkla tiešām izietu caur gremošanu, un šajā ceļā varētu pretoties pilnīgi visiem ļaunajiem spēkiem. un arī pret kaitēkļiem sēklu sagrauzējiem sēkla cīnās ar īpaši negantām vielām.

attiecīgi, ja kādam ir nosliece uz alerģijām, tad viņš šos sēklu uzbrukumus var sāpīgi just. šis ir vēl viens arguments tiem, kas cīnās pret ģenētiski modificētām un vispār mūsdienīgām šķirnēm. tām sēklas ir tik izturīgas kā nekad, pret visādiem kaitēkļiem sēklu sagrauzējiem un pret slimībām, un attiecīgi arī pret alerģiskiem cilvēkiem. tiem labāk izvairīties no sēklu ēšanas. nekādas tur ķirbju un linu sēklas.

graudi.
kā zināms, kviešos ir glutēns, kas atsevišķiem cilvēkiem bojā zarnu bārkstiņas. šie cilvēki tad ēd bezglutēna pārtiku. dažiem kļūst labi, bet citiem vēl pēc vairākiem bezglutēna gadiem ir raksturīgie bojājumi iekšās. Jo, lūk, arī citos graudos ir vielas, kas darbojas līdzīgi. kukurūzā ir zeīns, auzās avenīns, rudzos sekalīns, miežos hordeīns, rīsos orzenīns, un tamlīdzīgi. tiek ziņots, ka tad, kad viņi atsakās no gluži visiem graudiem, un piena vēl pie tam, tad gan viņiem kļūstot labi (ko es īsti nesaprotu, jo viņi jau tik un tā nevar atsākt tos graudus ēst).
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/14517794 http://paleozonenutrition.com/2013/05/13/non-responsive-and-refractory-celiac-disease-study-a-paleo-type-diet-gives-100-remission-for-most/ http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1954879/ http://scdlifestyle.com/2012/03/the-gluten-free-lie-why-most-celiacs-are-slowly-dying/

visbeidzot - par Plīniju vecāko. Jau mūsu ēras pirmajā gadsimtā viņš rakstīja, ka vajag pirms ražas ievešanas pie klēts durvīm aiz garās kājas piekārt krupi, lai graudi labāk glabājas.

tā ka ticiet visam, ko atstāstu. (tas bija disklaimeris)

UPD
šis ir labs, ja gribas mirtīt nost pilnīgi tūlīt http://scdlifestyle.com/2012/04/the-toxic-truth-about-gluten-free-food-and-celiac-disease/
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:7. Janvāris 2016 - 14:32
(Link)
Īsi sakot, šis ir mudinājums pārtikt no saules gaismas?
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:7. Janvāris 2016 - 14:39
(Link)
nē, arī saules gaisma nederēs. daži tādi saulēži ir novēroti, un ir noskaidrojies, ka viņi pa kluso ēd hamburgerus.
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:7. Janvāris 2016 - 14:57
(Link)
Daži, cik saprotu, nav krāpušies un tiešām ir godīgi nomiruši badā (būdami gandrīz pavisam veseli).
[User Picture]
From:[info]lavendera
Date:7. Janvāris 2016 - 14:51
(Link)
tikko lasīju, ka vjetnamieši ļauj olai izperēties 20 dienas no 29, un tad to novāra cietu un grauž vai novāra mīkstu un izsūc ar salmiņu. Atsauksmes no tūristiem, kas pagaršojuši, ir labas! Droši vien arī taizemieši olas ļaunprātīgo baltumu fermentēšanas procesā padara nekaitīgu, tas kļūst melns un garšīgs :)
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:7. Janvāris 2016 - 14:57
(Link)
šis varētu būt līdzīgi kā ar dārgajiem vīniem. tajos tiekot liktas kaitīgākas krāsvielas nekā lētajos vīnos (industrijā iesaistīts ķīmiķis stāstīja), jo tiek pieņemts, ka dārgos vīnus cilvēki lieto retāk nekā lētos, un tādēļ nevar sastrēbties kaitīgās vielas veselībai bīstamos daudzumos. tās lieliski fermentētās olas arī droši vien netiek lietotas pa pārītim katrās brokastīs.
[User Picture]
From:[info]lavendera
Date:7. Janvāris 2016 - 14:55
(Link)
krupja ādā ir antibiotikas, tāpat kā govs sūdos :)

Izlasīju "hormonu atiestatīšanas diētu", jāteic, pēc tās grāmatas veikalā tik tiešām nav ko pirkt, izņemot dārzeņus (ko es arī daru).
From:[info]biezpientaure
Date:12. Februāris 2017 - 11:04
(Link)
dārzeņos gan jau atradīsies pa kādam pesticīdam un fungicīdam, ja uzliek lielo brilli