| raw literatūra Patenaude |
[21. Nov 2012|19:04] |
šorīt uzkāpu uz svariem - 54.4 kg. pirms pāris nedēļām - 57. dīvaini, es pēdējā laikā esmu rijusi kā cūka, bet daudz lasījusi diētiskas grāmatas. plikām ekepektācijām esot liela ietekme uz rezultātu un uz manis tas tagad redzams. domas spēks! tik maz neesmu svērusi kopš 30 gadu vecuma. pirms gada es svēru 62 kg.
izlasīju vēl kādas 4 vai 5 svaigēšanas grāmatas. pēdējās divas saucās "raw food bible" un "raw food secrets".
pirmā (raw food bible, Craig B.Sommers) mani apgaismoja par fermentiem. tie esot trīs veidu. vieni, kas ir vienkārši rumpī. otri, kas ir rumpī un organizē gremošanu. trešie ir pārtikā, ja nav nokauti termiskās apstrādes ceļā. un ka katram cilvēkam esot dots zināms gremošanas fermentu daudzums un kad tas beidzas, tad cilvēks nomirī. un ka cilvēks var savus iekšējos fermentus ietaupīt, ja ēd pietiekami daudz neapstrādātas pārtikas, kur fermentu ir papilnam. ja viņš fermentus neēd un visu ēd termiski apstrādātu, tad pēkšņi nomirst jaunības plaukumā. par to satraucoties aizvien vairāk zinātnieku.
neprasiet, kā tas (fermentu krātuve) tehniski īstenojams; autors nepaskaidroja un es paliku zināmā neizpratnē.
vēl šis autors nemitīgi ēd visādas pārtikas piedevas, it īpaši vitamīnu B12, lai kaut kas nepietrūktu, un citiem arī iesaka.
otrs autors (raw food secrets, Frederic Patenaude) visu kritizē, tāpēc ir interesantāks. viņš apsmej organismā noglabāto fermentu krātuvi un stāsta, ka zarnās ir mikroorganismi, kas sintezē trūkstošos vitamīnus un ka svaigēdājiem to nemēdz trūkt; ārsti stāstot, ka B12 vitamīnu trūkums biežāk gadās gaļēdājiem un tiem, kas nesen ēduši antibiotikas. bet svaigēdājiem īpaši jāpiepūlas, lai tos mikrorganismus nokautu vai arī pēc nokaušanas viegli atkal nedabūtu.
šis autors arī aplūko mūsu radiniekus. gorillas (kalnu gorillas) uzturā 95 % ir zaļie augi. šimpanzes, orangutani un bonobo ēd pārsvarā augļus.
tad autors aizbrauca uz siltajām zemēm un pasniedza kādam pērtiķim nepazīstamu ēdienu. dzīvnieks to rūpīgi aplūkoja, apostīja un apēda
- svaigu
- ne ar ko nesamaisot
- bez garšvielām.
nu un par to arī ir šī grāmata - ka vajag ēst pēc iespējas nesamaisītu un pēc iespējas bez garšvielām un piedevām. es pilnīgi iztēlojos, kā sēžu kokā un graužu pliku baklažānu!
5/5/5/ princips. ēdiens, kura gatavošanai nevajag vairāk kā 5 sastāvdaļas, nevajag vairāk kā 5 minūtes un kas nemaksā vairāk kā 5 dolārus.
visām grāmatām (te minētajām un divām citām) kopīgi ir brīdinājumi, ka vairums svaigēdāju nemaz neēd veselīgāk par vairumu gaļēdāju. viņiem vajadzētu pamatā pārtikt no augļiem un dārzeņiem (lai apēstu 2000 kcal, dienā būtu jāapēd, piemēram, 15 lieli banāni) un viņu raciona tauku satur nedrīkstētu pārsniegt 10% (nu daži saka, ka 25% būtu izturami). bet gandrīz visās svaigēdāju receptēs ir rieksti, treknās sēklas, eļļa un avokādo. svaigēdāji mazliet iekož kādu augli vai dārzeni un tad metas uz visādos veidos pagatavotiem riekstiem. ja SAD (standard American diet) parasti kāda puse no kalorijām ir tauku veidā, tad tipisks svaigēdājs parasti taukos apēd kādus 65% kaloriju. un tad brīnās, ka solītā superveselība nenāk. daži gadiem ilgi slikti jūtas un tikai saka, ka viņiem vēl ir detoksikācija (kam nevajadzētu ilgt vairāk par pāris mēnešiem). tad jau labāk ēst kārtīgus tvaicētus vai vārītus dārzeņus nekā tipiskās svaigēdāju receptes, kur kopā samaļ riekstus, žāvētus augļus, eļļas, saldinātājus un tā tālāk.
tad vēl tie svaigēdāji salasās dabiskās higiēnas skolas ieteikumus par zobu netīrīšanu, saēdas žāvētus augļus un dabū caurus zobus (pēdējās grāmatas autors tā darīja, kamēr tika uz pareizā ceļa; pirms pirmās svaigēšanas kūres viņam bija viens labots zobs, pēc tās - gandrīz visi bija cauri).
nu tā, jāmirī vien kaut kā beigās būs nost.
ieteikumi par treknajiem produktiem. ne vairāk par 60 gramiem riekstu vai sēklu dienā. ne vairāk par vienu avokādo dienā. tai dienā, kad ēd riekstus, neēd avokādo un otrādi.
tipiskākās svaigēdāju kļūdas - pārāk maz tumšzaļo, pārāk daudz riekstu un eļļu, pārāk daudz avokādo, pārāk daudz žāvētu augļu (bez tiem vispār varētu iztikt, ja nav jādodas pārgājienā pāri antarktīdai), pārāk maz fizisku nodarbju un citu veselīga dzīvesveida elementu.
tālāk domas dalās par sāļajiem produktiem un asajām garšvielām. vieni saka, ka sāls ir un paliek sāls un vienlīdz kaitīga neatkarīgi no izcelsmes. otri saka, ka jūras sāls ir svaiga un tāpēc lietojama (it kā ar svaigu cirvi dabūt pa galvu būtu veselīgāk nekā ar novārītu), vieni visu apber ar kajēnas pipariem, otri saka, ka tā ir pilnīga inde. un tā tālāk.
=== disklaimeris
šo literatūru es lasu un atstāstu tikai un vienīgi izklaides nolūkos un nevis lai sludinātu patiesību.
un tais grāmatās bija arī daudz kas cits, ne tikai tas, ko te atstāstu. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}