nezinu, kāds jums dārziņš (pašvaldības vai privātais), bet KK grupā mazajā dārziņā arī bija gana daudz Margaritu, Stefanu un co, kas mājās runāja dažādas valodās (krievu, angļu), bet ne LV.
Bērni kopā sāka dzīvoties no 2 gadu vecuma (kad daļa no viņiem vispār švaki runāja) un gada laikā dārziņā visi runāja brīvi latviski ar audzinātājām un bērniem, kamēr rītā/vakarā ģērbjoties ar vecākiem viņiem ērtākā valodā (Stefana mamma piemēram ar Stefanu dārziņā runāja latviski, kamēr man šķeit, ka mājās krieviski, Stefana ome - krievu valodā, bet Stefana tētis - angliski). Vārdi protams laiku pa laikam sajuka, bet runāja visi latviski.
KK ar iemācījām pāris krievu vārdus, ko draugam pateikt (horošo, privet), taču viņa svešvalodas sapratne aprobežojās vien ar faktu, ka mums ar vīru uzrunājot viņu krievu valodā, viņā teica, lai mēs beidzot runāt Margaritas valodā :))
bet nu kā jau minēju - dārziņš mazs, bērni 8 gab uz 1 audzinātāju un 1 aukli.
Tagadējā dārzā divvalodīgo ģimeņu bērni grupā runā latviski, ar vecākiem abās valodās..

tā ka mīts apstiprinās daļēji - ja vairākums iesaistās (bērni, vecāki) - 'smilškastē' var apgūt svešvalodu, bet ja viss pašplūsmā (un pieaugušie neiesaistās) - diez vai..

(Reply to this) (Thread)

mītos neņem vērā bērnu temperamentu atšķirības. KK acīmredzami nav hsc. ja bērns ir hsc http://klab.lv/users/kihelkonna/tag/hsc , tad viņam pusgads var paiet, kamēr viņš iedrošinās vispār kādu bērnu uzrunāt, pat tad, ja apkārt visi runā viņa dzimtajā valodā. ja valoda netiek mācīta ar mācīšanu - tad rezultāts atkarīgs tikai no bērna sabiedriskuma un tas bērniem ļoti atšķiras. tai mūsu dārziņā vairums krievu bērnu labi samācās runāt latviski. sabiedrisks bērns var valodu apgūt pilnīgi bez pieaugušo iesaistīšanās. bet man tomēr ir žēl to meitenīti, kas gadu sēž stūrītī ne ar vienu nesarunājoties. bērnam ir vajadzīgas sarunas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu skaidrs :)
ja tu saki, ka nav hsc, ad es tik piekritīšu :)

(Reply to this) (Parent)

Nu lūk - atcerējos gan. Sofija gāja četrus mēnešus bd, kur viss notika franciski (bērni ir dažādvalodu). Viņi tur visi TĀĀĀ rosījās ap to valodu - katru nedēļu bija viena tēma, kuras vārdi tika visu nedēļu dažādos aspektos skandināti (ja puķes, tad pirmdienā skatāmies puķes bērnu dārza dārzā, otrdienā zīmējam, trešdien taisam izstādi, ceturtdien puķu dziesmas, piektdien atkārtojam), pieklājības frāzes bērni mācīja cits citam (un, kad mans bērns pēc diviem mēnešiem vēl kārtīgi neteica "merci!" man iedeva materiālus, lai strādāju mājās, jo tas esot bērnam supersvarīgi, lai labi justos kolektīvā) utt., utt.
Sausais atlikums - mans bērns puslīdz labi sāka justies tikai tad, kav viena no audzītēm ar viņu sāka runāt angliski, jo to viņa saprata. Kārtīgi lieto viņa tikai tās pāris pieklājības frāzes (lūdzu! paldies! labdien! uz redzēšanos!), bet tās viņa arī atbilstošos brīžos saka bez pamudinājuma, ja redz, ka uzklaustītājs ir franciski noskaņots... Un vēl ir pāris vārdi, ko viņa ir iemācījusies bērnu dārzā un sākumā izmantoja, ja nezināja latviski - spēlēties, dejot, dziedāt, līmēt.
Ir šausmīgi, šausmīgi jāņemas audzinātajam, lai valodu iemācītos šajā vecumā, bet tas notiek diezgan ātri un rezultāts ir skaists (to es no angļu valodas, jo tās frāzes, ko Fia saka angliski ar savu skotu akcentu skan vienkārši burvīgi). Bet otra puse ir tas, ka lēnāk mācās savu valodu, jo tas uzrāviens latviešu vārdiem, kas ir tagad, ir tikai tāpēc, ka nav nekādu citu valodu...

(Reply to this) (Thread)

nu jā. skatoties, kā mazmurkšķis atkārtoti klausās vienu un to pašu angļu valodas frāzi un tēmu atcerējos, kā pati mācījos angļu valodu. sāku to 23 gadu vecumā, pirms tam nesapratu pat ailavjū. pirmajā nodarbībā bija filma, mums nodiktēja frāzes, pierakstīju, iemācījos. haudujudū, mai neim iz. nozīme vārdiem kopā un atsevišķi. katru dienu iemācījos kādu desmitu vārdu, dažos periodos vairāk. ja bērna vārdu krājums nepilnos 3 gados ir 500 - 1000 vārdu, tad pāris mēnešos jau sasniedzu divgadnieka vārdu krājumu un gramatiku. tiesa, vēlāk maldīgi cerēju, ka mana valoda uzlabosies caur socializēšanos (bija tādi apstākļi) un tas galīgi nedarbojās. un papildus barjera dēļ tā, ka pieaudzis cilvēks tomēr nevar komunicēt divgadnieka valodas līmenī.

tomēr ticu, ka vajag agri valodas mācīties. pēc maniem novērojumiem - tie, kas pirms skolas iemācījās kaut vai krievu valodu pagalmā (es nē), tie vēlāk apguva arī angļu, zviedru un tamlīdzīgi. bet varbūt viņiem gāja vieglāk tāpēc, ka ja jau viņi vienu valodu iemācījās socializējoties, tad uz to viņiem bija ķēriens arī vēlāk.

no šiem pētījumiem - patīkama ir ziņa, ka neviens nav par vecu. citādi tiek pilināts, ka ja tu neesi divgadnieks, tad esi svešvalodām norakstīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vajag agri mācīties arī tā akcenta dēļ (lai pēc tam varētu pateikt daudzveidīgākas skaņas pareizi). Piemēram, ir mandarīnu valodas skaņas, ko es protu pateikt krievu valodas dēļ, bet kuras, piemēram, franči, nevar... Es, savukārt, nevaru izrunāt to franču r, kuru vidusmēra latviešu bērns Luksemburgā un Beļģijā ta iemācās, ka ir īpaši jāmāca izteikt latviešu r.

(Reply to this) (Parent)