| svešvalodas 2 |
27. Okt 2012|13:53 |
mani uzskati par svešvalodu mācīšanu bez mācīšanas bērniem. pielikums iepriekšējam tekstam.
vasaras sākumā gadījās, ka ar mazzaķi gāju uz dārziņu pakaļ mazmurkšķim. bērni bija rotaļlaukumā, mz gribēja paspēlēties, mm arī, tā nu es tur paliku. sēdēju smilšu kastē un skatījos apkārt.
pienāca maza meitenīte (Letīcija) un krieviski prasīja, vai te nav kāds šķīvītis. tareločka. šķīvīša nebija, bet sameklēju kaut ko izmantojamu.
atceros, šī meitene iet dārziņā kopš septembra. ne gluži katru dienu, laikam šad tad slimoja. prasīju mm, vai Letīcija prot latviski. nē, neprotot gan.
šajā dārziņā trešdaļa vai ceturtdaļa bērnu ir krievi vai no jauktajām ģimenēm. arī liela daļa personāla ir krievi, taču ar bērniem runā latviski, katrs ar savu akcentu.
es, protams, cerēju, ka mazmurkšķis kā varoņteikā tūlīt tekoši apgūs krievu valodu. bet viņa divos gados ir iemācījusies tikai dažas frāzes (iģi suda), ēdienu un apģērbu nosaukumus (hļeb, trusiki), bet pilnīgi nespēj sekot līdzi jebkādiem dialogiem.
kas, protams, ir sīkums salīdzinājumā ar to, ka viens bērns gadu dzīvo neko vispār nesaprotot. sēž savā smilšu kastes stūrītī un apkārtējiem lūdz tareločku. ja kāds saprot, tad iedod. un visiem vienalga, kas notiek ar bērna attīstību, ja viņa neko nesaprot.
tie mīti par valodas apguvi droši vien strādā, ja viens latviešu bērns nokļūst somijā. tad viņš ir vienīgais tāds bērns visā dārziņā un audzinātājas īpaši papūlas, lai bērns drīzāk iekļautos. lv gadījumā citvalodīgi bērni ir ikdiena un audzinātājas neliekas zinis. tie, kas ir sabiedriski un daudz dauzās ar citiem bērniem, tie valodu arī iemācās. tie, kas ir kautrīgi, noslēgti un grib draudzēties ar kādu vienu bērnu un nevis ar visiem 24 (un tā ir normāla rakstura īpašība), to svešvalodu var neapgūt arī vairāku gadu laikā. tas patiešām ir mīts, ka visi bērni vienlīdz ātri apgūst valodu no citiem bērniem smilšu kastē. |
|