|
29. Okt 2012|10:10 |
Nu lūk - atcerējos gan. Sofija gāja četrus mēnešus bd, kur viss notika franciski (bērni ir dažādvalodu). Viņi tur visi TĀĀĀ rosījās ap to valodu - katru nedēļu bija viena tēma, kuras vārdi tika visu nedēļu dažādos aspektos skandināti (ja puķes, tad pirmdienā skatāmies puķes bērnu dārza dārzā, otrdienā zīmējam, trešdien taisam izstādi, ceturtdien puķu dziesmas, piektdien atkārtojam), pieklājības frāzes bērni mācīja cits citam (un, kad mans bērns pēc diviem mēnešiem vēl kārtīgi neteica "merci!" man iedeva materiālus, lai strādāju mājās, jo tas esot bērnam supersvarīgi, lai labi justos kolektīvā) utt., utt.
Sausais atlikums - mans bērns puslīdz labi sāka justies tikai tad, kav viena no audzītēm ar viņu sāka runāt angliski, jo to viņa saprata. Kārtīgi lieto viņa tikai tās pāris pieklājības frāzes (lūdzu! paldies! labdien! uz redzēšanos!), bet tās viņa arī atbilstošos brīžos saka bez pamudinājuma, ja redz, ka uzklaustītājs ir franciski noskaņots... Un vēl ir pāris vārdi, ko viņa ir iemācījusies bērnu dārzā un sākumā izmantoja, ja nezināja latviski - spēlēties, dejot, dziedāt, līmēt.
Ir šausmīgi, šausmīgi jāņemas audzinātajam, lai valodu iemācītos šajā vecumā, bet tas notiek diezgan ātri un rezultāts ir skaists (to es no angļu valodas, jo tās frāzes, ko Fia saka angliski ar savu skotu akcentu skan vienkārši burvīgi). Bet otra puse ir tas, ka lēnāk mācās savu valodu, jo tas uzrāviens latviešu vārdiem, kas ir tagad, ir tikai tāpēc, ka nav nekādu citu valodu... |
|