Kemune

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
visvairāk mani kaitina augšas cinisms. stulbā nepateicīgā tauta, mēs zinām labāk. aizliegsim pulcēties, jums pašiem būs labāk.

vēl vairāk kaitina paštaisno runas tepat mūsu vidū, tipa kādi idioti to visu pastrādājuši, VOT ES GAN sēdēju mājās un PAREIZI darīju.

vēl kaitina arī mīkstā cīņa pret cinismu, padziedāšana un padejošana. bet ne tāpēc, ka to dara idioti, bet tāpēc, ka tā ir vājuma un nevarības izpausme.

a kurš beidzot sapratīs, ka visi šie cilvēki arī IR tauta, mēs, ar visu cinismu, slinkumu, mantrausību, paštaisnumu, gļēvumu, nevis kaut kādi izredzētie un cēlie ar saknēm no Indijas, 700 gadus cietušie puķu un medus bērni?
  • kemune, visa nelaime ir tajā, ka valstī nav profesionālu ekonomistu, kas spētu regulēt procesus. kad bija nauda, viss visiem bija zajebisj. kad naudas nav, tā vietā, lai mēģinātu atrast veidu, kā to nopelnīt, pis ar akmeni ārā saeimas stiklus. nu kas tas ir?
  • Es tā vietā biju uz volejbolu, satiku sen neredzētus cilvēkus.
  • Ai, mani vairs sen nekas nekaitina, tikai besī :*)
  • Jā, man arī tās dziedāšanas besī tevis minētā iemesla dēļ.
    Kad vajag uz vēlēšanām vai referendumiem aizvilkties, lai reāli kaut ko iespaidotu, mainītu demokrātiskā ceļā - tad neiet. Ka tik padziedāt.
    Zin', nepatīk man tautiešos ieēdusies "viss ir slikti", "nekad nekas nemainīsies", "es jau zināju", "es jau to paredzēju".

    Man nav žēl par tiem Saeimas logiem. Lai jau palabo par to nodokļu maksātāju naudu. Žēl par tiem veikaliem un tiem, kuri cieta, jo tur gadījās tuvumā.
  • ja šie cilvēki "arī IR tauta", tad tie tur augšā ir tautas pelnītie priekšstāvji, "mēs, ar visu cinismu, slinkumu, mantrausību, paštaisnumu, gļēvumu".

    un tālāk īsti nav kur, jo - nu ko tad tur. šis reālistiskais, inkluzīvais [piedod] pasaules tvērums ir cilpa, kur pašam pakārties.

    • un ko piedāvā ekskluzīvais pasaules skatījums?
    • manuprāt this is us. "pelnītie" ir kaut kāds sentimentāls arguments. es taču nesaku, ka nevarētu un nevajadzētu tiekties uz noteiktām vērtībām, bet this is us at our worst.
      • es nedomāju "pelnītie" šādā nozīmē, es reizēm instinktīvi izvēlos visstulbāk patētiskos vārdus, es domāju - no šādas pozīcijas raugoties, viņi ir likumsakarīgie, vienīgie iespējamie.
        • bet tieši tā. kamēr tauta nespēj noformulēt skaidri, ko vēlas (neskaitot "lielākas pensijas", "normālu dzīvi"), principā tie arī ir vislikumsakarīgākie. protams, tajā visā ir cirkulārā reference, bet kur dzīvē tā nav.
          • tieši tā. un tu nedomā, ka ir vajadzīgi kādi, kas tomēr pasaka "tas ir nožēlojami" nevis vienkārši "tie esam mēs"?
            kā sākums kaut kādai pārmaiņai, attīstībai, virzībai vispār, nevis visa gals, sākums un pašmērķis, protams.
            • nu bet to nožēlotāju un nosodītāju tagad netrūkst, un tas ir kļuvis par politisku gājienu. asarām arī neviens vairs netic. vai kāds piedāvā mērķi, paraugu? neesmu dzirdējis ne aizkustinošu uzrunu, ne redzējis iedvesmojošus darbus.
              • Varbūt tā arī ir šī brīža pamatproblēma? Visi stāv ar nolaistām biksēm un prasa: "A ko tagad darīt?" Un, ja neviens nesaka, tad aizvien aktīvāk prasa. "Nu, es te stāvu jau vairākas dienas, man sāk salt dibens, KO MAN DARĪT?!"

                Jautājums no manas puses - kā latviski labāk pateikt "get your shit together"?
Powered by Sviesta Ciba