Kemune

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
visvairāk mani kaitina augšas cinisms. stulbā nepateicīgā tauta, mēs zinām labāk. aizliegsim pulcēties, jums pašiem būs labāk.

vēl vairāk kaitina paštaisno runas tepat mūsu vidū, tipa kādi idioti to visu pastrādājuši, VOT ES GAN sēdēju mājās un PAREIZI darīju.

vēl kaitina arī mīkstā cīņa pret cinismu, padziedāšana un padejošana. bet ne tāpēc, ka to dara idioti, bet tāpēc, ka tā ir vājuma un nevarības izpausme.

a kurš beidzot sapratīs, ka visi šie cilvēki arī IR tauta, mēs, ar visu cinismu, slinkumu, mantrausību, paštaisnumu, gļēvumu, nevis kaut kādi izredzētie un cēlie ar saknēm no Indijas, 700 gadus cietušie puķu un medus bērni?
  • nu bet to nožēlotāju un nosodītāju tagad netrūkst, un tas ir kļuvis par politisku gājienu. asarām arī neviens vairs netic. vai kāds piedāvā mērķi, paraugu? neesmu dzirdējis ne aizkustinošu uzrunu, ne redzējis iedvesmojošus darbus.
    • Varbūt tā arī ir šī brīža pamatproblēma? Visi stāv ar nolaistām biksēm un prasa: "A ko tagad darīt?" Un, ja neviens nesaka, tad aizvien aktīvāk prasa. "Nu, es te stāvu jau vairākas dienas, man sāk salt dibens, KO MAN DARĪT?!"

      Jautājums no manas puses - kā latviski labāk pateikt "get your shit together"?
Powered by Sviesta Ciba