![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
brīžiem, tulkojot tekstus, reāli pietrūkst latviešu valodā nākotnes divdabja. es to saku tāpēc, ka latīņu valodā tāds ir, un es to nekādi nesajutu. tagad šķiet, ka sajūtu. tiesa gan, nav laika, ne, lai atkal atrastu latīņu valodas gramatiku, ne lai pārbaudītu, vai tas tiešām būtu tas pats, ne arī lai pārliecinātos, ka latviešu valodā citādi nevar.
runa te ir par atskatu uz vēsturi, kad tika noteikta metode, kas vēlāk tika izmantota (tātad nākotne skatoties no pagātnes).
izmantojamā - tas ir tagadnes, kaut kāda potenciāla pieskaņa, izmantojams - tāds ko var izmantot, īsti neder, bet tuvākais, kas ir.
izmantotā - pagātne, jau izmantots, te nemaz nederētu.
bet vajadzētu tādu 'to-be-used' formu. izmantosimā metode :)
nekas nemainiitos, ja a) epitetu vispaar izlaistu (ja ir zinaams, par kuru metodi ir runa) b) aizstaatu naakotnes divd. ar pag. divd. ([shobriid] lietotaa metode noteikta/defineeta....utt.
2) bet kaapeec 2003. GADA LAIKAA ? pietiek ar gadu
3) un Cukura tirgus organizaacijas komiteja ir iestaade, taatad ar Cukura ar lielu burtu
4) esi paarliecinaats, ka metodes var noskaidrot? varbuut doma ir 'defineeta', 'precizeeta'?
un komiteja jau nav gluži iestāde, vienkārši dinamiski uzradīta cilvēku kopa, tāpat kā uzņēmuma valde