Nu tā, mana pirmā grieķu traģēdija, Ifigēnija Tauridā. Pirmais darbs arī ārpus pilsētas - Bard College. Gērija ēka ar diviem superīgiem teātriem iekšā. Pati ēka izskatās pēc milzīga armadillo; nereāli nepraktiska (ziemā tur bezmazvai dzīvības briesmas sagādā slīdošais sniegs no jumta), bet nereāli skaista. Izrāde ar studentiem - 18, 19, 20 gadu veciem. Esmu pārsteigta par production atbalstu, ko viņi saņem - gan režijas, gan telpu, gan augstā kalibra pasniedzēju ziņā. Dizaina komanda forša, bet gaismu mākslinieks man šķiet tiešām talantīgs - pārsvarā strādā Eiropā, ko var arī redzēt. Tikai baumotājs baigais. Režisores priekšā mīļš, bet aiz muguras ar scenogrāfi šuri muri. Taivāniete scenogrāfe, un latviete kostīmniece.
Bet, kas vissvarīgākais - viņiem ēdnīcā ir SALDĒJUMA BĀRS, DRAUGI!!! Fakuči. Karoče, ēdnīca viņiem kā labā viesnīcā. Man, kad filozofos studēju,kafenē bija alus un kartupeļi frī un kaut kādas eksistenciāli skumjas magoņmaizītes.
Atēna, izrādes deus ex machina, beigās no baseina izlien retro peldkostīmā, iesper pa spaini un visus noliek pie vietas ar vienu pirkstu.