Tā gluži nebūs gan. Teiksim, mēs jau neko daudz nezinām par tām modelēm, ir pilnīgi iespējams, ka kāda no viņām ir 4. stadijā, nekas vairs nav darāms. Prostitūcija tomēr nav tāda lieta, no kuras neizbēgami iestājas nāve. Skaidra lieta, ka tā var lielā mērā būt sekas traumatiskām pieredzēm, no kurām cilvēks var nebūt spējīgs pats izkāpt, bet vēl ir cerība aiziet no tā visa ar kaut kādu palīginstitūciju un citu cilvēku palīdzību. Vēža pacientēm šādu izvēļu var nebūt.
Es te mēģināju noformulēt, kāpēc man šķiet ļoti neētiski vilkt kaut kādā veidā kopā šādas kategorijas. Vienlaikus apzinos, ka vēža un sabiedrības attieksmes tēma man ir ļoti sūrs punkts, tāpēc varbūt argumentēju emocionāli un skaļi.