Zini, man ir bijuši dzīves posmi, (biju jaunāka un vieglāk ietekmējama no apkārtējo viedokļa), kad jautājumu sērija "Vai tev/jums ir bērni? Kāpēc nav? Egoisms vai tā sanācis? Nav bail, ka vēlāk nāksies nožēlot?" gan pazīstamu, gan nepazīstamu cilvēku izpildījumā ir ne tik vien izbesījuši, bet tiešām likuši pārdomāt savu pieskaitāmību. Un nē, tās nav bijušas tikai stulbās radu tantes, bet arī:
1) vīrietis, ar kuru īsu laiku satikos;
b) policists, pie kura rakstīju iesniegumu par nozagto somiņu;
3) frizieris, pie kura aizgāju, kad "manējā" meistarīte bija saslimusi;
4) bijusī priekšniece postkorpratīvajā tusiņā
un vēl daži duči ļautiņu.
Tā ka - cilvēki, kurus patiešām neinteresē citu reprodukcijas vai nereprodukcijas iemesli, drīzāk ir patīkami delikāts un inteliģents izņēmums, bet nekādi ne norma - diemžēl.:)