bet viss tas diskurss taču ir vērsts uz to, ka cilvēki, kas izvēlas būt bez bērniem, drīkst nejusties kā frīki un idioti (meinlī sievietes), nevis par to, ka kāds tagad ieskaita cilvēkus ar bērniem (joprojām defaultu formu, kā kādā mūža punktā jārealizējas sievietei) kaut kādā apdiršamā kategorijā. banālākais piemērs - sievietei bez bērniem diezgan ātri sāk uzdot jautājumus "kad tad būs ģimene" un kad atražosies, neesmu pamanījusi, ka sievietei ar bērniem kāds regulāri jautātu "nu kad tad beidzot metīsi bērnus pie malas un sāksi dzīvot pa īstam". tu iespējams tik sakāpināti uztver tāpēc ka tev personīgi sāp, ka tiešām nav iespējams havot it allu - gan būt mātei, gan dzīvot bezbēdu čilaksā (kurā jāteic gan tāpat dzīvo ļoti maz cilvēku arī no bezbērnu vidus)