spārni bez spārēm utml.
1)Viens milzīgs žili rozā papagailis palidoja garām. Ar savu milzīgo sarkano knābi apēda visus elefantus un iekrita daudzskaldņu prizmas augstumu centrā.
2)Nav lielāka prieka kā izlikt savu kreiso domu izklāstu. Loģiski, ka nekā loģiska tur nav bijis un nevar būt. Kā jau viesiem (es ceru). Nu lūk viena brīnišķīga diena ir aizritējusi, gandrīz visas 24 stundas ir godam šodien pieredzētas, ja ne apziņā, tad vismaz tās neredzemajā pusē, jeb kā es gribēju jau teikt - zemapziņā. Kārtējo negatīvo un pozītīvo enerģiju, vai, kā normāli cilvēki to mēdz dēvēt - domu izlāde.
3)Paskatoties uz zeķi, kas uzmaukta kreisajā kājā, un pamanot ka tā vieta kur jābūt papēdim ir pavisam otrā galā, sāk raisīties domas vai tā ir bijis visu šo laiku, vai tiešām es esmu nostaigājis ar tādu zeķes stāvokli uz kājas, ar kādu lietot nebija paredzējuši tās ražotāji. Es teiktu: Ļoti, ļoti aizdomīgi. Un tātad... atgriežoties pie otrās rindkopas....
4)Cik gan pamatīgi var ietekmēties no viena cilvēka uz laiku atrazdamies viņa sabiedrība. Iespaidīgi. Pat sevišķi neiedziļinoties satāstītajā un neanalizējot saklausīto, tagad var atcerēties gandrīz jebkuru tā cilvēka izteikto vārdu, ja ne to, tad domu noteikti. Kas tāds piemīt tikai ļoti savdabīgiem cilvēkiem. Pēc manām domām ļoti apsveicami un noderīgi, protams, ja tas nav kāds seksu sagribējies maniaks, kurš grib tevi apēst, bet nu... tas tā...