Neizmērojams spēka pilietojams šķietami mazsvarīgai, sīkai un nepielietojamai lieta. Apsverot visus par un pret, nonākot pie secinājuma, ka dzīve ir skaista un tā tas arī ir, jāziedo kāds nieka moments savas dvēseles un gara iztukšošanai rakstiski. Nomācoši. Cik gan jaunā paaudze ir neapdomīga, lai neteiktu stulba. Protams, ka TO vidū ir arī atrodami cilvēku ar neizmērojamu izcilu/ģeniālu domu krājumu, taču ejot pa garajiem un šķietami nebeidzamajiem skolas gaiteņiem parādās smīns uz sejas. Ne jau par dienas laikā izspertajiem apkārt esošo domugraudiem, kuri radikāli maina skatījumu uz dzīvi, bet gan par pamatskolas klašu "izcili gudro"audzēkņu sejām. Bljin... un tādi nākotnē vadīs plaukstošo un zeļošo Latvijas valsti. Lai gan negribētos būt iedomīgam, bet ar apmierinājuma sajūtu, saprasdams ka to prāta spējas nestāv ne tuvu tavējām, uzsitu sev pa plecu. Pacilājoši.