Nakts.
Fui, Fui, Fui un vēlreiz FUI!
Šī nakts bija briesmīga, vēl arvien manī ir satraukums. Vakar vakarā ļoti daudz staigājām, biju pārgurusi. Bija ĻOTI karsts, kā nekad vēl naktī. Protams, ka es aizmigu uzreiz, kā iekritu gultā. Bet tad es kaut ko sapņoju, pa sapņiem man it kā uz rokas pēkšņi parādījās milzīgs kukainis ar garām kājām. es pamodos un situ sev pa roku, kaut kam trāpīju, bet tas bija tik ātri un pusmiegā, ka nesapratu, kas notiek. ar puskliedzienu es tajā pašā sekundē jau biju uzvēlusies virsū Kasparam, viņš nesaprata, kas notiek. Kad pateicu, ka tas bija kukainis uz manas rokas, viņš apgalvoja, ka tas bija tikai sapnis un lai es guļu, bet es biju satraukta, viņš teica, ka piecelsies paskatīties. kad ieslēdza gaismu - istabas vidū uz grīdas sēdēja milzīga VABOLE. es nezinu, kaut kāda vabole vai prusaks, vai tarakāns, jo tādi milzīgi tarakāni te pa ielām skraida, bet viens ir fakts - tas bija liels un tika sēdējis man uz rokas!! nenoliegšu, ka sajūta bija pretīga, un es visu laiku atkārtoju - kā es tagad gulēšu? Kaspars nepaspēja viņu nosist, mūsu apbrīnas ilgajās sekundēs, briesmeklis jau bija paskrējis zem ledusskapja. FUI. Tiesa - pēc tam es stundu mocījos, jo nācās aiztaisīt terasi, ar domu, ka tas briesmeklis noteikti ielīda pa vaļējo logu, bet bija TIK karsts. Beigās tomēr atkal atvērām terasi mazliet un es pēc laiciņa iemigu. Pulksten pusčetros kaut kas istabā nokrita. mēs atkal pielēcām augšā, gaisma iekšā - nekā nav. Kaspars teica, ka tās bija austiņas, kas noslīdējušas no dīvāna, bet man jau liekas aizdomīgi, ka telefona austiņas pašas no sevis var kaut kur noslīdēt.

TRAKA NAKTS.


Ps. tas briesmeklis droši vien vēl ir zem ledusskapja. Un vēl, istabā bija vairāki mazi kukainīši ar ūsām, man liekas, ka tie ir tā lielā bērniņi vai spiegi. Un tas lielais mums pa nakti nograuzīs degunu!