kanaarinji's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
kanaarinji's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Thursday, October 14th, 2010 | | 1:26 pm |
Ak jaa, ja nu kaads veel nezina -
19tajaa izlidojam no Tenerifes.
21ajaa ielidojam Latvijaa. no riita. | | 12:35 pm |
Suudziibas.
Nav jau sheit slikti, bet nav jau arii taa, ka shii buutu kaada paradiizes nomale zemes virsuu, kaa varbuut dazhi domaa. Ir superiigas lietas, un, protams, shii ir laba atvaljinaajumu, sauljoshanaas un kuurorta vieta. tachu ir arii lietas, vietas, cilveeki un radiijumi, kas sho visu skaisto ainu nobrucina, nospaarda un sabradaa veel kaajaam. Pirmie, protams, vareetu buut prusaki, jo tie mums shobriid ir vistuvaakie. Tieshi lokaacijas zinjaa, jo shie ieperinaajushies tieshi kaut kur muusu istabaa. Taa teikt, iireejam vienas telpas. Tachu vinji vismaz uzvedas klusi, ciinoties tikai un vieniigi par eedienu. Vieniigais vinju miinuss ir - vinji ir pretiigi, milziigi un ir kukainji. Un mums no vinjiem bail. Paareejais jau taa. Kameer tie otri indiviidi, kas kaa reiz ir DAUDZ gruutaak pacieshami, ir lieli, skalji, smird droshi vien, jo nepaartraukti dzer, rupji un visaa visumaa nepatiikami. Tautaa tos meedz deeveet par britiem. Ja kaadam liekas, ka briti ir jauka tauta, ar labaam maniereem un saprotamu anglju valodu, tad es atvainojos, bet tie ir salti meli. gan jau, ka ir arii super jauki briti, kas atbilst visam iepriekshmineetajam, bet katraa zinjaa ne shie britu tuuristi, kas paarsvaraa ir viirieshu kaartas un noteikti ir atbraukushi dzert un mekleet izpriecas, ko tautaa meedz deeveet par sievieteem. Nu luuk, shaada tipa britu paarstaavji kaa reiz atkal ieperinaajushies mums kaiminjos. Shkjiet, ka pat vairaakos dziivokljos, vismaz divos, jo taadu troksni, skraidiishanu un bljaushanu nevar sariikot divi nieka puishi, tur jaabuut kaut kam vairaak. Mums shkjita, ka ieprieksheejos britus, ko naacaas paciest kaadu nedeelju, esam veiksmiigi paardziivojushi, un nu iestaasies muus rutiiniskaa ikdiena ar prusakiem, tachu mees smagi maldiijaamies, jo nesen ieradaas veel smagaakas formas individiidi un ievaacaas tieshi tur, kur ievaacaas. aiz sienas un mazliet taalaak. Vinjiem visam savam komplektam bonusaa piemiit taada diivaina parazha - nekad netikt iekshaa savaa dziivoklii, jo redz otrs aciimredzot ir aizdevies guleet ar visu atsleegu, un otrs fenomens ir, ka ta, kursh jau gulj, nekad nedzird bliikshkjus, riibienus un bljaushanu pie savaam durviim, kameer paareejo dziivoklu iemiitnieki pie katra speeriena pie durviim apmetas gultaa triisreiz uz rinkji. taa nu gan pagaajusho, gan sho nakti mees pavadiijaam klausoties un leekaajot pie bliikshkjiem, speerieniem un bljaavieniem. jaasaka gan, ka shajaa naktii speereejs bija krietni vien paaraaks par ieprieksheejaas nakts bljaaveeju, jo shkjita ka durvis izgaaziisies, logi izbirs, tachu vinja kaiminjsh taa arii nepamodiisies. tad, kad vinji beidzot tiek iekshaa, saakas neizskaidrojama jautriiba, jo tas, kurs pamodies beidzot, laikam izlemj, ka nav ko snaust, jaatusee. Shonakt vinji skraidiija pa gaiteni, bljaava, smeejaas, dauziija durvis, tuseeja uz terases un ko tik veel ne. Cik nu vienam cilveekam var ienaakt praataa. kaa reiz gribeejaas vinjiem pajautat, cik vinjiem gadu. Nee, nu tieshaam. AA, piemirsu piebilst, ka ieprieksheejajaa naktii, kad ceelos, lai nomierinaashanaas noluukos iedzert cukuruudenu (kaads paarsteigums, paaris neguleetu stundu britu deelj...), uz skapiisha mani sagaidiija bruunais draudzinjsh vaardaa Prusacinjsh. Kaspars vinju noslakteeja kaa iists meistars, es iedzeeru cukuruudeni un likaamies uz auss. Tieshaam, peec visaam britu buushanaam prusaks mums vairs nesagaadaaja nekaadas raizes, es pat nepieprasiiju gaismas klaatbuutni guleeshanas procesaa.
Peec visa sheit pavadiitaa laika tiek izdariiti vairaaki secinaajumi -
> sheit ar galjaam ir LJOTI chaabiigi, eed to, kas ir, par paareejo, to, kas ir Latvijaa, vari tikai pasapnjot.
> saule ir ljoti karsta, bet pie taas laikam var pierast
> prusaki ir briesmiigi riebiigi radiijumi, bet par tiem mees vismaz esam lielaaki, tos mees varam nobeigt, kad veelamies.
> briti ir nezuudosh ljaunums un izniiciiba tavam mieram, miegam un labajam garastaavoklim, tie ir lieli un neizniicinaami.
> Sheit ir un nav mazais paradiizes stuuriitis.
Shis ir ieraksts tikai un vieniigi par sliktajaam lietaam, nedomaajiet, ka sheit ir tikai taa. Ir arii jaukas lietas, piemeeram, palmas, okeaans, saule... | | Tuesday, October 12th, 2010 | | 12:25 pm |
lielais NEKAS.
Shodien ar mani nesadarbojas garumziimju konvertors. Nemaz nerunaajot par pashaam ziimeem. Galiigi jau nu apniciigi.
Par jaunumiem un citaam shtelleem runaajot - nekaa jauna nav, iznjemot to, ka mees brauksim maajaas. Jaaa, tas ir tiesa, es nemeloju un neveelos juus maldinaat. Muusu laiks sheit ir pagaajis, jeb pareizaak sakot - paies 19tajaa oktobrii. Tajaa dienaa mees izlidosim uz Briseli, bet Latvijaa no Briseles ielidosim tikai 21ajaa no riita. jaa - taa mazaa lidosta atkal muus lutinaas ar saviem benkjiem un kontaktu, lai var paskatiities kaadu filmu.
Paareejais ir tieshi taads pats kaa bija - sala izmeeerus nav mainiijusi, saule karstuma zinjaa arii taada pati. Tikai viljnju lielums okeaanaa ir mainiigs, kaa arii veeja stiprums. es nezinu, vai tie abi ir savaa starpaa saistiiti, gan jau.
Vakar mees paseedeejaam ljoti skaistaa vietaa pie okeaana vakaraa. romantiskie. baudam peedeejo laiku sheit, kameer veel var. Ekonomiskajaa rezhiimaa, protams.
AA, prusaki arvien ir, vinji nekur nepazuud, bet gaida naktii pulksten 3 un liena aaraa. kaaadu nakti mees vinjus pamanam un nogalinaam, kaadu nee. Bet vispaar - tie ir vieni pretiigi radiijumi. gandriiz tikpat cik zirneklji.
Vispaar buchas visiem, kas lasa un kas nelasa.
Dziivojam taalaak un gaidaam maajaas muus. Pasaules klaidonjus. :)
Uz tikshanos. | | Thursday, October 7th, 2010 | | 10:26 pm |
nakts draudzinji.
Aloha no salas.
Mums ir jaunumi - riebīgi un ātri, vārdā Prusaki. Šonakt bijām abi pamodušies - vai no karstuma vai kā, parunājām mazliet, Kaspars padzērās (tumsā) un likāmies atkal uz auss. Kaimiņi kaut ko čaloja, laikam bija atgriezušies no ballītes, mūzika skanēja kaut kur ārā, bet istabā tāds savāds troksnis. Tā it kā pa sienām skrietu. Es Kasparam jautāju - kas tas par troksni? Kaspars jautā, vai tas, ka škiet, ka pa sienām ložņā kaut kas? Ieslēdzam gaismu un jā - sēž uz zemes viens resnulis. Atkal tieši tajā pašā vietā, kur es toreiz to no savas rokas biju nodauzījusi. un tad pamanām, ka uz skapīša pa maisiņu ložņā vēl viens - lielāks!! šausmas, man, protams, šermuļi pārskrien, bet Kaspars lavās šamos galēt nost. Pirmais cieta mazais uz zemes. Pēc tam sekoja ilga cīņa ar diviem, kas atradās uz skapīša. Viņi bija ātri, izturīgi un slēpās veikli - izlietnē. Tur Kaspars izdarīja veiklo gājienu - aplēja tos ar trauku mazgājamo un nodūra. Šausmas, cik tie bija milzīgi. Kad sakam milzīgi, tad tas arī ir domāts MILZĪGI. Kaspars man pa nakti paskaidroja, ka tie ir prusaki - PRUSAKI, nevis Prusaki " prusaki" kā Latvijā. FUI.
Turpmāko nakti mēs gulējām ar gaismu (mana spožā ideja), bet šonakt Kaspars vairs tā neļaus darīt - traucējot.
Tā lūk - šeit ir ļoti jāpiedoma,a ko atstāj aiz sevis uz galda vai izlietnē, visam ir jābūt noberztam un novāktam, citādi izlien TIE. Un mēs zinām, ka ir vēl - tie droši vien dzīvo aiz ledusskapja...
Briesmīgi. Pēc šādiem atgadījumiem mazliet sagribas uz mājām, kur ir kaķi un suņi, kas visu apkaro. | | Wednesday, October 6th, 2010 | | 1:25 pm |
Hello!! Rakstot izmantošu ieteikto latviešu tekstu konvertoru, kas saliks man vajadzīgās garumzīmes, lai visi ir apmierināti, lai nevienam nav jāmežģa acis.
Šodien ir 6tais oktobris, bet pienam, kuru es vēl vakar lēju pie kafijas, derīguma termiņš tika beidzies jau 27tajā septembrī. Un, ticiet vai nē, tam pienam līdz pat šim rītam pat smarža nebija mainījusies. Tātad jautājums - cik dabīgs piens tas varētu būt? Bet jāsaka viens - mūsu pārbraukumos pa abām salām neesmu manījusi nevienu kanāriju govi. ;) Tātad?
Par jaunumiem - nekas liels, bet es vakar izmēģināju PR darbu. četras stundas ilgstošas mocības. Tiem, kas nav Zanda vai Miks un vēl nezina, ko šeit nozīmē PR, tad, lūk,, izskaidrojums - PR ir cilvēciņi, kas stāv uz ielām un cenšas ievilināt restorānos vai bāros tūristus. Tas ir suņa dārbs, lai neteiktu vairāk, bet tūristiem nemaz nav vieglāk, kad savas kārotās pastaigas gar okeānu vietā viņi saņem vienu vienīgu atkaušanos no šiem uzbāzīgajiem radījumiem, kas ir viens par otru slīpētāki. Lai arī tie slīpētie šeit ir tikai daži. Lielākā daļa, kas šeit strādā par PR, ir ne visai glīta izskatā nobružātie, kas pieņemti uz vienu vai divām dienām. Viens, ko mēs reiz satikām, sev caurumu zobā bija aizlīmējis ar košļeni! Tātad... Nu jā. un es vakar četras stundas biju viens no šiem profesionālajiem kretīniem. Bet!! sanāca tā, ka tas bija restorānam, kuru mēs visā šajā laikā nevienu rezi nēsam redzējuši pilnu, tātad tas cilvēkiem vienkārši neiet pie sirds, un tas jau rada problēmas. Blakus strādāja milzīgs melnādainas restorānam, kur cilvēki plūda paši no sevis, viņam tikai atlika smaidīt. Negodīgi. Manā restorānā galvenais ir ķīnietis, kurš pats runā angliski tā, it kā viņam par katru pareizu vārdu vai teikumu kāds sistu pa pakausi. Vinš savirknē dažādus vārdus un cer, ka cilvēks sapratīs. Nē, nesaprot. Protams, ka man galīgi negāja, es izgāzos un mani tur vairs nevajadzēs, bet nu tagad es vismaz zinu, kas tas ir un ko tas ēd. Ķīnietis vienā brīdī pieskrēja pie manis un man jautāja nesaprotamajā valodā, vai es protu darīt savu darbu, kāpēc ir tukši galdi! es paskaidroju, ka šī ir mana pirmā reize šādā darbā un es jau cenšos cik varu [es tiešām centos, es runāju ar VISIEM pēc kārtas, nevienu brīdi nestāvot un nelaižot cilvēkus garām, bet es laikam vienkārši neesmu tik uzbāzīga, lai pie atteikuma viņus tāpat ar kāju iespertu restorānā...]. Pie atbildes es vēl gribēju piemetināt, ka nejau visi piedzimst tik stilīgi kā ķīnieši, kas uzreiz jau dzimst profesionāloji un VISU prot. Ķīnietis bija neapmierināts un es pēc nostrādātajām stundām dabūju milzīgu picu [ar Kasparu notiesājām, vinsjh bija atnācis pretī] un samaksu, paldies nepateica. :) Bet nu jā. Cilvēki ir jauki, darba devēji nē. :D
Strādājot es satiku vienu pavecu pāri no Francijas, kas sehit brauc jau 20 gadu... Jauki papļāpājām, bet tā kā viņi jau bija pieedušies, tad skumji vien novēlēja man veiksmi...
Bet vispār tagad es nezinu, ko domāt, bet viens ir skaidrs - ja strādā par PR, tad TIKAI un VIENĪGI restorāniem, kas cilvēkiem patīk tāpat, nevis tāpēc, ka kāds pasaka, ka tas ir labs restorāns. piemēram, kur strādā man nu jau pazīstamais francūzis par PR, tas restorāns vienkārši katru vakaru ir pilns. es esmu redzējusi kā vinsjh strādā, ne uz pusi tik aktīvi kā es vakar. Vinsjh vienkārši stāv, uzsmaida cilvēkiem, kaut ko pasaka, pīpē un vēro okeānu. Bet restorāns pilns. Nu tad - kur ir taisnība???
Manī vēl arvien mutuļo netaisnības gars un nogurums. Vakar bija gara diena.
Paldies par uzmanību, jo nekas cits nav mainījies.
BUČAS.
Ps. aizmirsu pateikt, ka vakara gaitā ķīnietis pats arī centās patēlot PR, bet cik nu labi var sanākt, ja ķīnietis izskrien cilvēkam priekšā, sasit plaukstas un nokliedzas "Brokastis! Vista! Pica!" Nu? Brokastis? 10tos vakarā? Nav jābrīnās - cilvēki, pat neko neatbildējuši, vienkārši paslīd garām. Un tad vinsjh vēl māca mani par to, ka es RUNĀJU NORMĀLI! Restoraanaa straadaa triis cilveeki ar klientiem - divi no tiem ir kjiinieshi, kas angljiski saprot ljoti knapi, treshais viirietis mazliet labaak. tad kaa var gribeet, lai sheit naak cilveeki?? | | Sunday, October 3rd, 2010 | | 12:54 pm |
Labas dienas visiem aizokeaanijaa.
Kaa jau juus redzat - garumziimju Dievs veel arvien nav mums veeliigs, taadeelj naakas rakstiit shaadi. tas ir skumji un mokoshi, bet naaksies paciest.
Par to, kaa mums klaajas - diivaini, bet nekaadu lielu jaunumu nav. Tikai arvien vairaak un vairaak saak paarnjemt sajuuta, ka ziema taapat vien buus jaapavada Latvijaa. Interesanti, ko mees tur iesaaksim?
Vakardienas lietainais jaunums - mees atradaam saldeetas vistu kaajinjas, kas maksaa tikai 2,30 eiro. tajaa pakaa ir asotnjas lielas kaajas. :) njamma - taa nu mees vakar vairs neeedaam zivju pirkstinjus, kuri, ticiet vai nee, maksaa daargaak. :)
vakar lija, taadeelj vakardiena visa tika pavadiita pa maajaam. aizgaajaam tikai liidz veikalam un pat tajaa iisajaa posmaa Kaspars pamaniijaas pasliideet uz tieshaam sliidiigajaam fliizeem, ar kuraam ir noklaatas ietves un viss paareejais, kas vien nav asfalts, un nokrist. Labi, ka maisinjaa nebija nekas no stikla. Taas bija trepes, kur vinjsh nolikaas, man jau shkjita, ka tas bija ljoti saapiigi, bet vinjsh kaa iistens viirs teica, ka nieks vien. Bet labi, ka vinjsh kriitot un shljuucot pa trepeem man tikai mazliet iesita, nevis pa riktiigam pagruuda, jo es biju priekshaa, un tad nu mees abi vaartiitos pa zemi. Eh. Tas arii viss vakardienas notikumu klaasts.
Tagad kakjis breec aiz loga, aaraa spiid saule un raadaas, ka buus ljoti kartsa sveetdiena.
Buchas.
Miilam.
Gaidiet maajaas. ;) | | Saturday, October 2nd, 2010 | | 3:35 pm |
| | 1:20 pm |
mums ir pazudushas garumziimes. brutaali aizbeegushas.
jautaajums - ko mees dariisim, ja naaksies atgriezties Latvijaa peec 20 dienaam? | | Friday, October 1st, 2010 | | 12:30 pm |
par lietām un vietām.
Pirmais - DAUDZ MĪĻU UN CIEŠU MĪĻOJIENU ZANDAI VĀRDA DIENĀ!!! Mēs šodien domās ar Tevi.
Tālāk - mums klājas tāpat kā visu laiku, nekas īpaši jauns nav, tikai tas, ka nopirkām mp3 pleijeri lai varētu abi reizē un biežāk mācīties spāņu valodu. Šodien tas tiks likts lietā un mēģinātas jaunās mācību metodes. Tā lūk.
Pārējais ir tāds pats kā vienmēr - darba ziņā jaunumu nav, saule spīd spoži un ir dikti karsta, okeāns kā vienmēr sāļs un liels, lai arī tajā vairākas dienas neesam bijuši. Vakar bijām aizgājuši līdz lielās viesnīcas [zem kuras it kā ir mūsu apartamentu kopums] baseinam. Ja mēs dzīvojam šeit, mēs drīkstam to izmantot. Tas ir jauki un nav tālu. Baseins ir liels, bet dīvainā kārtā strādā tikai līdz 6iem vakarā. Viesnīca ir milzīga, un man tiešām šķiet, ka tur ir kaudze tūristu, kas labprāt peldētos arī pēc 6iem. Savādi - ļoti savādi. Ā, pie šī baseina arī ir ļoti daudz dažādu noteikumu, kā aŗi ļoti daudz ļaužu. Tajā vietā, kur mēs dzīvojām Gran Canaria, tur bija jauki - mēs pārsvarā vienmēr bijām pie baseina vieni, un tur bija tikai viens noteikums - nedrīkst lēkt, jo par seklu baseins. Tā lūk.
šodien ir pirmais oktobris. nu jā. labs laiciņš jau pagājis. esam jau iestūrējuši nākošajā mēnesī, nezinu. tas jau laikam nav uz labu.
Stāsts par krabjiem:
Aizvakar mēs staigājām ĻOTI daudz un ĻOTI garus gabalus. Vajadzēja. Bet nu beigās mēs bijām pārguruši, sakarsuši un īgni. Mājupceļā nolēmām piestāt beidzot pie kāda no mazajiem moliņiem, kas norobežo publiskās pludmales. Aizgājām līdz galam - tur milzīgi akmeņi kaudzē, zem kuriem skalojas ūdens. Uun pa tiem akmeņiem skrien DAUDZ lielu un mazu krabju. Ārprāts, es pirmo reizi mūžā redzēju savvaļas krabjus. lielākie bija tiešām milzīgi, tā kā apakštasīte, vai pat lielāki. Mazākie gan bija tik maziņi kā pirksta nadziņš. Bet viņi tik izveicīgi un visu redz, ko mēs darām - kā gribam nobildēt, tā spliukts zem akmens! Tik interesanti bija!! [jāskatās vai kāda bilde būs arī izdevusies...]
Stāsts par mikrofonu:
Jā, tā ir tiesa - mums beidzot ir mikrofons, mēs beidzot esam sazvanāmi un sazināmi. Bet kamēr mēs tikām pie šīs ierīces, sirms varēja palikt. Ir tā, ka mēs jau stāstījām, ka visi tehnikas veikali pieder indiešiem, tur ir vispārēja patvaļība un vispār murgs. Viss mētājas kaut kādās kastēs, visi iepakojumi izskatās kā no miskastes izvilkti un visam plusā - indieši domā, ka mēs esam pilnīgi stulbi. [viņi paskaidro ka mp3 pleijeri var ieslēgt un izslēgt, tam var pārslēgt dziesmas un nospiest pauzi - un visam pa virsu, viņš to nosauc par NĀKOTNES ierīci. tādu, kas Latvijā vien jau ir kādus gadus piecus... eh.] Bet par mikrofonu, šis ir stāsts, par kuru Kaspars nespēj pārdzīvot. :D Atrast mikrofonu šeit nemaz nav tik viegli, lai arī indiešu veikali ir uz katra stūra un piebāzti ar visu, kas ir un kas nav vajadzīgs mirstīgam cilvēkam. Beidzot nu mēs vienu bijām atraduši un pavecais onka, kas tur strādā mums teica, ka tas maksā 9eiro [tas ir tāds mikrofons - plastmasas, kā Rimi var pa 1,50LS nopirkt]. Kaspars viņam apgalvoja, ka pie mums to var dabūt DAUDZ lētāk, un ka tas ir absurds. Onka piekāpās un teica, ka, ja mēs maksāsim skaidrā naudā - dos pa 6eiro. Mēs nolēmām, ka 6eiro vēl var paciest, bet mums nebija skaidras naudas līdzi. Aizgājām un atgriezāmies pēc divām dienām, taču tur bija jau cits pārdevējs, tāds jauns. Kaspars viņam izskaidro, ka mēs meklējam mikrofonu un viņš izvelk to pašu plastmasas miķi no stūra kastes, galīgi netīru, paskatās uz to, papēta un saka, ka tas maksā 20 eiro!!!!!! 20!!!! es iespurdzos, Kaspars šokā. Kaspars teica, ka pirms pāris dienām šeit tas pats miķis maksājis 6us eiro, bet indietis tik parausta plecus un aizmet [!!!] lietiņu atpakaļ stūrī. Mums šoks. neko - ejam prom. Aizvakar, tā bija nākoša diena aiz 20 eiro atgadījuma, mēs gājām garām tam veikalam un nolēmām ieiet atkal. Kā reiz tur atkal tas vecais pārdevējs. Kaspars saka, ka mēs te vienreiz jau bijām, mikrofonu gribējām, bet nebija skaidras naudas un tā... Vecais tāds - jā, jā - atceros, tātad 6i eiro!!! NU VĀKS. Jā, bet nu mēs dabūjām mikrofonu pa 6i eiro! Bet tie indieši!! tas ir vispār kaut kas neaprakstāms, to nevar izskaidrot, kamēr pats to nav redzējis!!! Viņi paskatās uz lietu, novērtē un tad pasaka cenu, nevis lieto fiksētas summas. ā un vēl viens fenomens indiešu jomā - viņi cenas aprēķina uz kalkulatora un rāda tev tās uzrakstītas, ne tikai pasaka. Vēl viņiem ir tāda dīvaina paraža: tu pajautā cenu, viņš paņem preci - uz kalkulatora kaut ko mistiski aprēķina, pasaka, piemēram "45 eiro", tad nopūšas, nosaka, ka ja tu maksāsi skaidrā, tad - uz kalkulatora kaut ko aprēķina mistiski - parāda tev, ka jāmaksā tikai 30 eiro! Tā indiešu tehnō pasaule ir neizdibināma!! un tiešām, nav neviena veikala tehnikas, kurā nebūtu indietis.
Roltoni [nu roltonveidīgas nūdeles] šeit maksā ap pusotru eiro! tātad, ja students vai jebkāds cits cilvēks nolemj, ka, ja nav naudas, tad vienmēr var pārtikt no salātiem un roltōniem - tad tās ir muļķības. . . | | Tuesday, September 28th, 2010 | | 6:04 pm |
tā nu viš' ir.
Labas dienas mīļie un tālie aizokeānijas ļaudis. Kanāriju salās šodien saulains laiks, tāds kā piedienas. Tikai virs kalniem gan vienmēr zilimelni mākoņi met drūmas ēnas, laikam lietus. Bijām aizgājuši arī līdz okeānam - galīgi mierīgs. mazītiņi vilnīši, dzidrs ūdentiņš un laimīgi cilvēciņi iekšā un ārā. ļoti labi šodien varēja aplūkot priekšā esošo salu, tikai fotoaparāta gan nebija līdzās. Par to pludmales padarīšanu runājot, jāpastāsta par turienes aktīvāko apmeklētāju. Es pat teiktu, ka tas ir pludmales darbinieks, jo šis tirgo augļus sauļoties gribētājiem. Vai nu vismaz cenšas tirgot. Mēs esam novērojuši, ka šim bļaustīklim ir savdabīga attieksme pret turpat strādājošajiem ķīniešiem, kuri masē tūristiņiem muguriņas. Augļu pārdevējs, kurš ir nosauļojies brūns kā ... [jūs jau zināt, ko Kaspars teiktu], kurš visu laiku stiepj pilnu kasti augļu un kuram ir ļoti skanīga balss, vienmēr, kad ierauga kādu garacaino cilvēciņu darbojamies ap kāda tūrista muguru, sāk svilpt, saukt, māt masierim. Kādas dienas atpakaļ Kaspars novēroja, ka augļu tirgonis vienu no masierīšiem arī bakstīja, šodien gan viņš tikai skaļi sauca "Hei, Čainīz! Pļak, Pļak, Pļak!!!", un mēģināja attēlot ķīniešu valodu. Kaspars apgalvo, ka šis tirgonis viņam ir iedvesis nepatiku, viņam šķiet, ka tirgonim vienkārši skauž, ka tūristi labprātāk izvēlas ķīnieša masāžu nekā nobružātu meloni. tā lūk.
divus vakarus pēc kārtas es apgalvoju, ka līs lietus, jo visapkārt ir melni mākoņi, bet es kļūdos, laikam viss lietus nolīst kalnos un līdz šejienei netiek.
Mēs esam atklājuši superīgu mazu bāriņu pašā pludmalē [jā, tā ka smiltīs] vietā, kur cilvēki sērfo. tajā bāriņā uzturas vai nu paši sērferi, vai viņu gaidītāji un atbalstītāji. Katru dienu un vakaru tajā vietā var redzēt un apbrīnot bariņu sērferu, kas, salīduši vienkopus, gaida vilni. Tur ir tiešām lieliski - super skaists skats un skan laba mūzika. [tur apkārt ir apzīmēti akmentiņi, galdiņi ir apkrāsotas kastes un ir plauktiņš bērniem ar vecām rotaļlietām, visapkārt skraida suņi un visi priecājas.] tā ir vieta prom no lielajām pludmalēm un tūristu kalniem.
Lielākā sāpe šobrīd, bez darba jautājumiem, ir salātu sāpe. Ir tā, ka latvietim - pieradušam pie tā, ka, ja nav, ko ēst, tad var nopirkt kādu tomātu, gurķi, salātu, piemest karoti krējuma un vismaz pieēsties salātus, - šeit ir visai sāpīgi dzīvot. Šeit neko tādu atrast nevar. Nu var atrast kaut ko, bet tas viss ir vai nu tik dārgs, vai vecs, vai nobružāts vai vienkārši nav atrodams, ka no salātiem mums līdz šim ir ticis pilnīgs un apaļš NEKAS. Jā, šeit var nopirkt jau sagrieztus salātus, kur ir - salāts, mazliet burkāns un mazliet sīpols, taču tas maksā 3,10eiro! tur iekšā ir 175grami!!! WOW. bet plusā visam taču ir jānopērk salātu mērce, vai jebkas, ar ko tos salātus ēst, bet tas, lūk, arī maksā pie 3 eiro, jo lētais latviešu krējumiņš taču šeit nav! Tā nu mēs ļoti un dikti ilgojamies pēc salātiem.
Salātu alkās,
jūsu MĒS. | | Sunday, September 26th, 2010 | | 5:26 pm |
dieniņas.
šodien atkal ir viena no tām dienām, kad tu, aizejot līdz kādam pavisam netālam punktam, esi slapjš no ausīm līdz papēžiem. mana seja pludo, tā vien šķiet, ka pēc šitādām svīšanām mums būtu jābūt kā skeletiem. Tas vēl nav manāms. Bet tiešām. Ļoti karsts. laikam tādēļ arī pludmales ir pārbāztas.
Par pludmalēm runājot - ja es pirmīt teicu, ka ir lieli viļņi, tad es kļūdījos. vakar bija LIELI viļņi. Kaspars tur ņēmās kā traks, lieki piebilst - pazaudēja arī otru matu gumiju. Bet nu jā. Interesanti ir tā - cilvēki nevis peldas, bet visi ir pavērsuši sejiņas uz okeānu un aizturētām elpām un sajūsmas kliedzieniem gaida milzu vilni, kas tos izmētā kur nu kuro, sit pret zemi un berzē pret smiltīm, visam bōnusā piegāžot pilnas bikses ar melnām smiltīm. jautri. Šodien arī es izmēģināju viļņu burvību, lai arī man visu laiku liekas, ka gar manām kājām kaut kas peld, un pludmales ūdens ir briesmīgi netīrs, bija diezgan jautri, jo mēs iemanījāmies pārlēkt viļņiem, kad tie vēl nav "salūzuši" kā saka Kaspars. Drīz atkal apgaita, kad varēs sākt elpot.
Bet pats galvenais, kas man bija jāpastāsta tagad ir par hierarhijām, kādas ir šeit - salās. Šķiet, ka katrai rasei, nācijai, cilvēka sejas tipam ir sava nozīme un vieta sabiedrībā. Mēs esam novērojuši, ka šeit:
melnādainie pilda Latvijas čigānu darbu - pārdod saulesbrilles, ķēdītes, rotiņas un pulksteņus.
melnādainās sievietes - sēž uz katra stūra un piedāvā sapīt matus bizītēs, bet tiešām - visur un vienmēr. Lai arī tu ietu pa to ielu katru dienu vairākas reizes un katru reizi viņām teiktu nē, viņas katru reizi atkal tevi uzrunā par dārgumiņu un cenšas piekļūt taviem matiem. Tā jau viņas tās bizītes pin lieliski, bet nu šobrīd tas laikam nav tas, ko mums kārojas.
cilvēciņi ar garām acīm - cenšas pierunāt cilvēkus uz masāžu pludmalē un pa retam kādu arī pamasē, ļoti ātri runā un iztīra miskastes.
indieši - uzskata, ka visi baltie ir atpalikuši, tādēļ strādā apšaubāmas kvalitātes tehnikas veikalos, pārdodot nobružātus mp3 un dažādas citas štellītes, kā arī mīļi paskaidrojot dumajam baltajam, ka tumbiņas ir tāda lietiņa, ko var piespraust pie datora un tās tad skan. :) labi gan, ka paskaidroja, nebūtu vēl sapratuši.
Angļi - liela daļa šeit ir tikai tūristu statusā (un šeit britu tūristu ir TIEŠĀM daudz), viņiem ir daudz naudas, viņi visu laiku ēd un DAUDZ dzer, piemēslo apkārtni un visu laiku bļaustās. Taču ir arī viena daļa, kas šeit piestrādā vai arī ir atvēruši savus britu krodziņus. :) Viņiem veicas, jo tie, kas šeit ierodas tikai kā tūristi un daudz dzer, tur nodrošina pieprasījumu.
Vācieši, krievi un citi - tūristi. Tikai un vienīgi.
Jāpiebilst arī, ka tiem, kam ir liela kāre pēc tetovējumiem, šeit būtu ļoti laimīgi, jo šeit uz katra stūra ir atrodams tetovēšanas salōns. Ir tādi, kuros tevi cenšas ievilināt, ir tādi, kuri paslēpušies zem citu lielajām izkārtnēm kūtri gaida klientus. Bet katrā ziņā - DAUDZ UN DIKTI.
šovakar atkal sola lietu. Tā es izpētīju pie info biroja pielīmētajā laika prognozē. | | Saturday, September 25th, 2010 | | 12:08 pm |
Nakts.
Fui, Fui, Fui un vēlreiz FUI!
Šī nakts bija briesmīga, vēl arvien manī ir satraukums. Vakar vakarā ļoti daudz staigājām, biju pārgurusi. Bija ĻOTI karsts, kā nekad vēl naktī. Protams, ka es aizmigu uzreiz, kā iekritu gultā. Bet tad es kaut ko sapņoju, pa sapņiem man it kā uz rokas pēkšņi parādījās milzīgs kukainis ar garām kājām. es pamodos un situ sev pa roku, kaut kam trāpīju, bet tas bija tik ātri un pusmiegā, ka nesapratu, kas notiek. ar puskliedzienu es tajā pašā sekundē jau biju uzvēlusies virsū Kasparam, viņš nesaprata, kas notiek. Kad pateicu, ka tas bija kukainis uz manas rokas, viņš apgalvoja, ka tas bija tikai sapnis un lai es guļu, bet es biju satraukta, viņš teica, ka piecelsies paskatīties. kad ieslēdza gaismu - istabas vidū uz grīdas sēdēja milzīga VABOLE. es nezinu, kaut kāda vabole vai prusaks, vai tarakāns, jo tādi milzīgi tarakāni te pa ielām skraida, bet viens ir fakts - tas bija liels un tika sēdējis man uz rokas!! nenoliegšu, ka sajūta bija pretīga, un es visu laiku atkārtoju - kā es tagad gulēšu? Kaspars nepaspēja viņu nosist, mūsu apbrīnas ilgajās sekundēs, briesmeklis jau bija paskrējis zem ledusskapja. FUI. Tiesa - pēc tam es stundu mocījos, jo nācās aiztaisīt terasi, ar domu, ka tas briesmeklis noteikti ielīda pa vaļējo logu, bet bija TIK karsts. Beigās tomēr atkal atvērām terasi mazliet un es pēc laiciņa iemigu. Pulksten pusčetros kaut kas istabā nokrita. mēs atkal pielēcām augšā, gaisma iekšā - nekā nav. Kaspars teica, ka tās bija austiņas, kas noslīdējušas no dīvāna, bet man jau liekas aizdomīgi, ka telefona austiņas pašas no sevis var kaut kur noslīdēt.
TRAKA NAKTS.
Ps. tas briesmeklis droši vien vēl ir zem ledusskapja. Un vēl, istabā bija vairāki mazi kukainīši ar ūsām, man liekas, ka tie ir tā lielā bērniņi vai spiegi. Un tas lielais mums pa nakti nograuzīs degunu! | | Friday, September 24th, 2010 | | 6:27 pm |
Okeāns.
Hei.
Mēs šodien pirmo reizi izmēģinājām okeāna labumus, tas ir sauli un ūdeni pludmalē. :) labu dienu izvēlējāmies, jo Okeānā dikti lieli Viļņi. Ir tā - kad nāk tas milzīgais Vilnis, no kura nav iespējams aizbēgt, tad tas tevi paķer, atsit pret zemi, pavelk pa grunti, apmet pāris kūleņus ar tevi un izskalo krastā, kamēr tu attopies un savelc atpakaļ bikses un peldkostīma augšiņu, izspļauj ūdeni un centies atvērt acis, tas tevi atkal jau cenšas ieraut atpakaļ iekšā okeānā. Man pietika ar kādiem diviem lielajiem viļņiem, pilnu degunu ar pretīgi sāļu ūdeni [tā, ka liekas, ka galva no tā sāls uzsprāgs], bet Kaspars tur kādu stundu noārdījās. Pie pirmajiem viļņiem viņš sajūsmā kliedza un skaļi smējās, katru reizi izskatoties pēc bērna, kas saņēmis kāroto mantu Ziemassvētkos, ar laiku mazliet norima smiekli, bet tas netraucēja nebeidzamai lēcienu virknei tieši Viļņu apakšā. Protams - matu gumija ir aizgājusi līdz ar Viļņiem. Kaspars teica, ka, kad viņš ir zem Viļņa, viņu divas reizes ar galvu un vienu ar dibenu atsit pret zemi, bet es nesaprotu, kas tajā visā tā var sajūsmināt. Ir jau lielisks skats un vispār, bet būšana zem neizsakāmi spēcīga, mutuļojoša ūdens, kurš ir sāļš kā pats nelabais, mani neuzmundrina. Tad es labāk stāvu līdz potītēm ūdenī un priecājos par citiem. Ā. Jāpiebilst, ka krastā ūdens ir vien mutuļojoši dubļi, jo ar to ūdens spēku tiek savirpuļotas visas smiltis. Kad atnācām mājās - izskatījās, ka biksēs mums nesaturēšana [piedodiet, bet tā bija]. Bet vispār skaisti un forši. Forši nebija tikai tiem, kam arvien augstāk kāpjošais ūdens un viļņi aizskaloja un saslapināja visas mantas, bet nu vajag jau arī mazliet pasekot līdzi, kas ar tavu īpašumu notiek.
Tādas bija mūsu pāris stundas.
Priecīgi jums arī. | | 1:36 pm |
vakar neviena ieraksta. tas tādēļ, ka bija rosīga diena. un beidzot atkal saulaina. :) un karsta. Nekādu panākumu vēl nav, bet mēs nenolaižam degunus, jo vēl ir plašas iespēju āres priekšā. centīsimies.
Šodien ilgi nogulēju, jo vakar biju pārgurusi un 3os naktī kaimiņi atkal parādīja savu "jauko" dabu. Ievēlās pie sevis, tur bija kaut kādi dīvaini trokšņi, kaut kas klapējās, skaļas sarunas, meiteņu smiekli [meitenes dzīvo vēl vienu dzīvoklīti uz priekšu] un tā tālāk. Nav jau pārsteigums, ka mēs pamodāmies un nevarējām aizmigt. Kaspars sita pat pa sienu, jo tas nebija izturams. Kādu stundu. tad norima.
šobrīd visapkārt ir klusums, kaimiņi laikam krāc. Es dzeru kafiju, bet Kaspars vēl vāļājas gultā. Snauduļo.
Vakar mēs sapratām - uzzinājām - pārliecinājāmies, ka vietās, kur mums jāmeklē iespējas, jādodas uz vakarpusi, jo vakar visur, kur mēs gājām, teica, ka atbildīgais nāks tikai vēlāk. tāda viņiem te tā dienvidnieku vakara/nakts dzīve.
Ir tā dīvaini - man ik pa laikam aizmirastas, ka šeit ir kalni, un, kad es uz to pusi paskatos, man šķiet, ka tie ir milzu lietus mākoņi. Bet nē. Šeit jau nav tā, ka jāskatās ir pie taisnā horizonta kā Latvijā. šeit ir jāskatās virs okeāna vai kalniem, tādas, lūk, lietiņas. : )
Lai jums jauka diena.
Mēs ceram, ka mums būs ražīga. | | Wednesday, September 22nd, 2010 | | 7:58 pm |
bet pavisam nopietni runājot. nepietiek ar lietu. arī pērkons.
tas ir kā tāds smiekls mums sejā - jums šķita, ka šeit nelīst? tagad nezinu, ko lai domā. vai nu tas ir mājiens no debesīm, ka šeit patiesībā ir pavisam citādāk, kā bijām gaidījuši, vai arī tās ir lāses, kas nomazgās visu, kas bijis un ļaus iesākt jaunu nodaļu dzīvē. Izpludinātie, bet ne izkusušie.
Un taču beidzot kafija ir skapītī. Un piens ledusskapī. Tad jau var saņemt drosmi, iedzert malku apņēmības un skatīties saulainajā rītdienā ar cerību skatienu.
Bet šodien lai aizskalojas viss sliktais. Ja jau tā ir lemts. | | 4:14 pm |
šodiena.
Šodien ir tāda savāda datora diena. nu jā, jo mums nav lietussarga, bet ārā sijā sīks lietutiņš. mēs izlēmām, ka nav jēgas iegādāt lietussargu vienai dienai. Mēs ceram, ka tas vairs neatkārtosies. Vismaz tuvākajā laikā nē. Aukstāku neko tas lietus nepadara, tikai terase slapja un ārā tu paliec slapjš, bet istabā ir tikpat karsti kā bija un arī ārā nekas diži nav mainījies. es biju aizmigusi atkal. Man liekas, ka tas ir lietus ietekmē, un tajā, ka Kaspars spēlēja spēlīti un man nebija ko darīt.
Ir tā interesanti, skapītis, kurā ievietota miskaste, nenormāli smird. Bet ne jau pēc miskastes, bet pēc kaut KĀ. Mēs nezinām, kas tas ir, un nevaram saprast, kā tās istabenes, kad maina miskastes maisus, var paciest to smaku. Kaspars domā, ka tur kaut KAS dzīvo. Un Kaspars arī tikko atkoda mehānismu, ar kādu darbojas mūsu ārdurvis. tās ir atveramas ar tādām kartiņām, kā rāda filmās. bet vispār droši laikam.
Vislabāk man šajā dzīvoklī patīk milzīgais logs, kas ir kā bīdāmas durvis uz terasi un ir pa visu sienu. es domāju, ka šeit varētu iedzīvoties. kad mēs atradīsim darbus, iespējams, ka mainīsim dzīvesvietu, tad man būs žēl.
Ārā patiešām līst. Dikti. Nu cik nu dikti ir iespējams ar tik sīkām lāsītēm. Kaspars teica, ka, kad iekāpj mākslīgajā zālītē, tad liekas, ka zālīte ir sausa. Tas ir savādi.
Mēs tagad nevaram izdomāt, ko lai iesāk, jo dators ir tikai viens, tv nav un nekā cita arī nav. Bet, kad ārā līst, tad vienam cilvēkam nav, ko iesākt. tagad Kaspars izdomāja, ka viņam ir Solitaris telefonā. viņš jau ir stilīgs. Man jāiztiek ar datoru. :P
Tāda, lūk, dieniņa. | | 12:54 pm |
Meloju.
nepaliek skaidrāks. paliek tumšāks un tumšāks. Rādās, ka mēs šodien varētu piedzīvot reto lietaino dienu Kanāriju salās.
Ha - sāka pilēt. laikam piesaucu. | | 12:12 pm |
Jaunumi!!
ŠONAKT GĀZA LIETUS!
Tagad ir rīts, atkal skaidrojas. | | Tuesday, September 21st, 2010 | | 10:24 pm |
| | 8:16 pm |
Nu tā, mūsu mīļie un tuvie. Ir jauna diena, jaunai iespaidi un jaunas vēsmas dzīvē. Visupirms - mums klājas labi, esam sveiki un veseli, deguni mazliet nocepušies, bet nu mums ir SPAR sauļošanās krēms un viss ir skaisti, Kaspara piere to pārdzīvos, mans deguns arī. Šeit tiešām ir spēcīga saule, taču mums liekas, ka tā ir atkodusi arī manu miesu un ādu, jo arī es mazliet esmu iekrāsojusies. :) prieks un laime.
par vispārējiem notikumiem vispirms, tad kārtējie faktiņi un novērojumi. Mēs esam Playa de las Americas, vietā, kur ir daudz tūristu, kur ir skaisti, karsti un aktīvi. Mēs noīrējām studio tipa dzīvoklīti ĻOTI netālu no okeāna un netālu no visa, kas mums vajadzīgs. Gandrīz blakus ir SPAR veikals, tepat ir restorāni, viesnīcas un mazi tirgveidīgi veikaliņi ar skaistām kleitiņām un peldkostīmiem. es pat jau esmu iegādājusies matu suku. Sākam iedzīvoties. Dzīvoklī ir viss nepieciešamais, šis dzīvoklītis ir tādā kā dzīvoklīšu kopumā, noslēgtā vidē, kas ir pakļauta lielai viesnīcai. Līdz ar to, mēs maksājam par mēnesi, taču kaut kad ienāk arī istabenes, pārklāj gultas un izmazgā grīdu. Plus - visi komunālie maksājumi jau ir iekļauti :D Kā viesnīcā, bet sanāk daaaaaudzreiz lētāk. Paši gatavojam, nekur restorānos neēdam, atradām arī labus variantus, kā pa lēto labi paēst, protams, ka SPAR prece ir labākā, lētākā un izdevīgākā. Mums patīk. Mums te viss ir kopā, tikai vannas istaba un terase atsevišķi. Terase ir liela un jauka, ar palmām blakus. Kaut kad saņemšos sabildēt. Ir arī dīvāniņš, tā ka viens cilvēks pie mums var nakšņot uz dīvāna. :) Jauki, jaukiņi. šodien sākām meklēt darbiņus. redzēs, redzēs. cilvēku burzmas un valodu jūklis. Pat krievu valodu jau dzirdējām.
par vilšanos - vakar un šodien noņēmāmies ar interneta abonēšanu. Tas ir kaut kāds MURGS. tad, kad šo pašu internetu bija jāpasūta par 6iem eiro vienai dienai, tad, maksājot ar karti, viss bija lieliski, protams , jo tas ir pats dārgākais variants! Bet tagad, kad mēs noņēmāmies ar pasūtīšanu mēnesim, kas ir lētākais variants, tad mums visu laiku rādīja, ka ar šo karti maksāt nevar, jāievada jaunas citas kartes nr, mēs arī to izmēģinājām, bet arī tā nekas nesanāca. beigās atklājās, ka par katru mēģinājumu mums noskaita 1eiro, dīvaini vai ne?? mēs zvanījām viņiem, teica, ka kāda kļūme - nu kāds pārsteigums!! aizgājām beigās uz to viesnīcu, zem kuras ir mūsu apartamenti un tur nopirkām kartiņu uz kuras jau uzrakstīta parole, tā ka tagad miers, bet nu pārmaksājām mēs viņiem kādus 6us eiro. nelieši! protams, ka viņiem tādas kļūmes ir izdevīgas. Un cilvēks, jau nevar zināt, ka viņam noskaita naudiņu nost par mēģinājumu, kamēr nepaskatās konta izrakstā. vispār es ļoti "sacepos". uznāca bubītis un kašķītis, bet nu kā jau Kaspars teica - nav jēgas pārdzīvot par to, kas bijis un ir nemaināms. baudām laiku, kas ir. Internets tagad ir - esam sazināmi. :)
par novērojumiem -
>> Tenerife ir PILNĪGI kaut kas cits kā Gran Canaria. Šeit ir dzīve, satiksme, ķīnieši, vācieši, BRITI, krievi, latvieši [:)] un citi, citi, citi... Šeit ir pilsēta, kas IR pilsēta nevis par tādu izliekas, šeit ir trokšņains un var dzirdēt gan mūziku, gan cilvēkus. Cilvēki ir smaidīgi un bauda dzīvi.
>> Šeit pie gājēju pārejām neviens vairs neapstājas. Gran Canarias rimtā un pieticīgā dzīve ir garām. Šeit ir jāskatās, kur tu ej un liec kājas, gan mašīnu, gan suņu kaku dēļ. Bet tas jau atbilst pilsētai un dzīvībai - tieši tam, ko mēs meklējām.
>> Kaspars aizgāja pēc maizes.
>> šeit SPAR ir lētāks nekā tajā salā.
>> no šīs pludmales ir redzama vēl viena sala, mēs vēl nezinām, kas tā ir. Neizskatās liela. Gribēju nobildēt, bet šodien tā bija ietinusies dūmakā.
>> Tie autobusu šoferi tiešām ir psihi. Mēs atbraucām, es teiktu, ļoti ātri no viena salas gala uz otru. Mēs jau izspriedām, ka Latvijas šoferis šo ceļu veiktu apmēram pusotras līdz divu stundu laikā, šeit tas prasīja nepilnu stundu. Un es neteiktu, ka ceļš bija taisns. tas bija dikti līkumains un šaurs. baisi. Labi, ka ārā vēl bija tumšs.
>> Jā, par tumsu runājot, ir tā, ka 9os vakarā šeit jau ir tumšs, bet no rīta līdz pus8iem arī ir tā kā nēģera vēderā. Trakums!!!
>> mēs tagad klausāmies radio 101.
>> šeit ir ļoti lēts šņabis. Nē, mēs vēl neesam tādu pirkuši, vienkārši redzējām cenas. :)
>> man ir ļoti skumji, ka Krišjānis ir slims. es gribētu viņu saucināt. Krišjāna bilde, kā arī visu pārējo bilde mums stāv piesprausta pie spoguļa. Jūs esat ar mums!
>> Šodien iedomājāmies par Upīti, izspriedām, ka Leldei gan ir interesanta dzīve. :D [atkāpe no tēmas]
>> mums kaimiņos esošie briti [ūi, šeit britu ir ļoti daudz. viņi arī šur tur strādā] šorīt parādīja savu dabu. 6os no rīta viens no viņiem ļoti skaļi dauzījās pie istabiņas [savas] durvīm un kliedza, lai laiž viņu iekšā. Nav brīnums - mēs pamodāmies. kad es gāju uz tualeti [jo es taču jau biju pamodusies!], laikam tas, kurš bija iekšā istabiņā, kliedza "Go fuck yourself!!" [es atvainojos par rupjībām.] un pēc kāda laika, laikam ap 8iem, kāds sāka kaut ko labot, klapēt, sist, dauzīt. Vienvārdsakot, miegs labu labais. :) Cerams, ka tāds bija tikai šis rīts, bet patiesībā - nevēlos iedomāties, kas būs 5dienās. :) Cerams, ka tad es strādāšu. :P
>> šeit ir ļoti daudz "tikai sālītu" čipsu. Čipsus nelietojam.
>> tā kā mums nav TV, tad būsim ļoti labi no tā atradinājušies. ;)
>> Mums plānā ir šovakar aiziet līdz okeānam nopeldēties. ĀĀĀ, šeit pludmale ir akmeņaina, dikti. Ir jau nobildēts, jāsaņemas ielikt šeit. Bet nu jā. es vēl nevienu reizi neesmu bijusi iekšā okeānā, vienu reizi bija dikti auksts ūdens, bet, kad bija silts, man nebija līdzi peldkostīma. Iespējams, ka šodien būs tā diena. Mums jau vairs nav baseina stāvu augstāk. :p [patiesībā, kā izrādās, mēs drīkstam iet uz tās viesnīcas baseinu, tas nav tālu, bet vēl neesam bijuši.]
>> Obligāti ir jāpastāsta par zāli. Mums šeit aiz terases ir zālīte, bet, kad tajā iekāpj, rodas jautājums - kur es esmu iekāpis?? tā zāle taču nav īsta! bet patiesībā ir gan, kad norauj un pasmaržo - tā mazliet smaržo un tajā dzīvo kukainīši. Uiii, bet ku tā ir cieta un mākslīga!!
>> Vēl nevienu zirnekli neesmu redzējusi. tikai pāris prusakiem līdzīgus veidojumus. [ne dzīvoklī. uz ielas] FUI.
>> kad palma izaug, tā izskatās pēc uz mieta uzsprausta ananāsa.
Pagaidām laikam viss. Zinu, ka daudz. Bet, ja jau jums interesē - tad interesē. :)
Mīlam! |
[ << Previous 20 ]
|