nakts draudzinji.
Aloha no salas.
Mums ir jaunumi - riebīgi un ātri, vārdā Prusaki. Šonakt bijām abi pamodušies - vai no karstuma vai kā, parunājām mazliet, Kaspars padzērās (tumsā) un likāmies atkal uz auss. Kaimiņi kaut ko čaloja, laikam bija atgriezušies no ballītes, mūzika skanēja kaut kur ārā, bet istabā tāds savāds troksnis. Tā it kā pa sienām skrietu. Es Kasparam jautāju - kas tas par troksni? Kaspars jautā, vai tas, ka škiet, ka pa sienām ložņā kaut kas? Ieslēdzam gaismu un jā - sēž uz zemes viens resnulis. Atkal tieši tajā pašā vietā, kur es toreiz to no savas rokas biju nodauzījusi. un tad pamanām, ka uz skapīša pa maisiņu ložņā vēl viens - lielāks!! šausmas, man, protams, šermuļi pārskrien, bet Kaspars lavās šamos galēt nost. Pirmais cieta mazais uz zemes. Pēc tam sekoja ilga cīņa ar diviem, kas atradās uz skapīša. Viņi bija ātri, izturīgi un slēpās veikli - izlietnē. Tur Kaspars izdarīja veiklo gājienu - aplēja tos ar trauku mazgājamo un nodūra. Šausmas, cik tie bija milzīgi. Kad sakam milzīgi, tad tas arī ir domāts MILZĪGI. Kaspars man pa nakti paskaidroja, ka tie ir prusaki - PRUSAKI, nevis Prusaki " prusaki" kā Latvijā. FUI.
Turpmāko nakti mēs gulējām ar gaismu (mana spožā ideja), bet šonakt Kaspars vairs tā neļaus darīt - traucējot.
Tā lūk - šeit ir ļoti jāpiedoma,a ko atstāj aiz sevis uz galda vai izlietnē, visam ir jābūt noberztam un novāktam, citādi izlien TIE. Un mēs zinām, ka ir vēl - tie droši vien dzīvo aiz ledusskapja...


Briesmīgi. Pēc šādiem atgadījumiem mazliet sagribas uz mājām, kur ir kaķi un suņi, kas visu apkaro.