šodiena.
Šodien ir tāda savāda datora diena. nu jā, jo mums nav lietussarga, bet ārā sijā sīks lietutiņš. mēs izlēmām, ka nav jēgas iegādāt lietussargu vienai dienai. Mēs ceram, ka tas vairs neatkārtosies. Vismaz tuvākajā laikā nē. Aukstāku neko tas lietus nepadara, tikai terase slapja un ārā tu paliec slapjš, bet istabā ir tikpat karsti kā bija un arī ārā nekas diži nav mainījies. es biju aizmigusi atkal. Man liekas, ka tas ir lietus ietekmē, un tajā, ka Kaspars spēlēja spēlīti un man nebija ko darīt.
Ir tā interesanti, skapītis, kurā ievietota miskaste, nenormāli smird. Bet ne jau pēc miskastes, bet pēc kaut KĀ. Mēs nezinām, kas tas ir, un nevaram saprast, kā tās istabenes, kad maina miskastes maisus, var paciest to smaku. Kaspars domā, ka tur kaut KAS dzīvo. Un Kaspars arī tikko atkoda mehānismu, ar kādu darbojas mūsu ārdurvis. tās ir atveramas ar tādām kartiņām, kā rāda filmās. bet vispār droši laikam.
Vislabāk man šajā dzīvoklī patīk milzīgais logs, kas ir kā bīdāmas durvis uz terasi un ir pa visu sienu. es domāju, ka šeit varētu iedzīvoties. kad mēs atradīsim darbus, iespējams, ka mainīsim dzīvesvietu, tad man būs žēl.
Ārā patiešām līst. Dikti. Nu cik nu dikti ir iespējams ar tik sīkām lāsītēm. Kaspars teica, ka, kad iekāpj mākslīgajā zālītē, tad liekas, ka zālīte ir sausa. Tas ir savādi.
Mēs tagad nevaram izdomāt, ko lai iesāk, jo dators ir tikai viens, tv nav un nekā cita arī nav. Bet, kad ārā līst, tad vienam cilvēkam nav, ko iesākt. tagad Kaspars izdomāja, ka viņam ir Solitaris telefonā. viņš jau ir stilīgs. Man jāiztiek ar datoru. :P
Tāda, lūk, dieniņa.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: