Divas daļas- viena vispārīga, otra - personīga

I - Beidzot te ir profesors par kuru varu teikt, ka tas ir mans mīļākais mācību spēks. Vispār jau - visi viņi te ir pagadījušies forši, bet šitas ir labākais. Viņš atbilst visiem stereotipiem par profesoriem. Viņš ir gudrs, viņam metās plika galva, taču viņš pārķemmē matus pāri galvvidum, un tomēr tie parasti sastājās mežaini. Viņš ir pedantiski apģērbies, taču lekcijas laikā viņam no biksēm izspraucās krekls, sasmērējās apģērbs ar krītu un viņš ir neveikls. Rakstot gadās, ka viņam salūzt vai nokrīt krīts. Šodien, viņš gribēdams parādīt Vatikāna karti, to nejauši saplēsa. Jokus viņš arī stāsta, bet tik nopietni, ka ir jāuzmin, ka tas ir joks. Runā viņš ātri, man ir grūti saprast, taču viņš ir neticami jauks cilvēks. Cik ir nācies ar viņu runāt pēc lekcijas, viņš ir tik pretīmnākošs, cik pretīmnākošs viens cilvēks var būt, bez atlaidēm, protams, tā ir Objektīva pretīmnākšana. Pēc viņa lekcijas es parasti jūtos pacilāta, lai gan, pusi nesaprotu. Beidzot man arī te ir tāds, kuram es esmu akadēmiskā grūpija.

II - Lai gan, teicu, ka seksualitāti var iekapsulēt, pēdējā laikā visus glītos un neglītos sava vecuma jaunekļus vai jaunākus, iztēlē redzu kailus. Lai gan, man seksu gribās tikai ar vienu cilvēku, neķītrība nesnauž. Es aptuveni cenšos noteikt, no aplūkošanas vien, skilus seksa jomā. Es uzkrāju enerģiju tam brīdim, kad varēšu palaist to auļos. Mīnuss, vai pluss manām attiecībām, ir tāds, ka neesmu redzējusi te nevienu cienīgu konkurentu, ar kuru man gribētos mesties Mežonīgo Zušu Deja. Bet, jūtu to, ka aiz briļļu stikliem, acīs man mirgo krāniņi.