Trash panda

Ienācu SpB, vēl ne mēteli novilkusi, ne apsēdusies, dziļi iegrimusi pārdomās, pēkšņi pret mani pagriežas (pie bāra blakus krēslā esošais) čuvaks un kaut ko čehiski saka.
Es viņam: “Pardon?”
Šis atkārto.
Es angliski atvainojos un saku, ka es nesapratu.
Čuvaks pajautā, vai es runāju angliski.
Aiz apjukuma atbildu apstiprinoši.
Viņš tāds uzreiz rāda uz savu kamrādu un saka, ka his name is [neatceros / nesapratu kāds].
Skatos ar apjukuma pilnu skatienu.
Kamrāds jau sarkst.
Čuvaks: “Sorry, that was a joke.”
Manas pusrobota smadzenes automātiski izmet (skaļi) atbildi: “I’ve heard funnier jokes,” un sāku vilkt nost mēteli.
Kamrāds paprasa čuvakam, ko es atbildējusi, abi pasmejas, liek mani mierā, bet ik pa brīdim palūr tomēr. Bet tad salīdzinoši drīz saņemas un aiziet prom.

My social skills in action.

šito, visu laiku aizmirstu pastāstīt. kad te dienās atkal biju SpB, ja?

aizeju uz tualeti. tur ir divas kabīnes. priekštelpā stāv divas zajas, kaut ko runā. kad es ienāku, viena ieiet vienā kabīnē, bet otra iziet ārā vispār no tualetes. es ieeju otrā kabīnē. tagad izeju, tikmēr priekštelpā atkal ir tā otra zaja. mazgāju rokas izlietnē. tā zaja toties apsēžas uz grīdas, tad apguļas. es nananā, pagriežos žāvēt rokas, izliekos, ka viss norm. zaja paguļ tur, bet tomēr sajūtas neērti un ieiet brīvajā kabīnē. saliekas, ka it's time for me to leave. priekškars.

es nezinu, kā pie jums darbojas Eiropas Savienība, bet šeit bankas izrādās ir izlēmušas, ka ņehuj vispār visiem ārzemniekiem nodarboties ar mazajiem biznesiem, arī tiem, kas jau eksistē viņu klientu rindās.

toties ar Rolliju filozofējam par to, does spring exist if nobody remembers it any more?