Ienācu SpB, vēl ne mēteli novilkusi, ne apsēdusies, dziļi iegrimusi pārdomās, pēkšņi pret mani pagriežas (pie bāra blakus krēslā esošais) čuvaks un kaut ko čehiski saka.
Es viņam: “Pardon?”
Šis atkārto.
Es angliski atvainojos un saku, ka es nesapratu.
Čuvaks pajautā, vai es runāju angliski.
Aiz apjukuma atbildu apstiprinoši.
Viņš tāds uzreiz rāda uz savu kamrādu un saka, ka his name is [neatceros / nesapratu kāds].
Skatos ar apjukuma pilnu skatienu.
Kamrāds jau sarkst.
Čuvaks: “Sorry, that was a joke.”
Manas pusrobota smadzenes automātiski izmet (skaļi) atbildi: “I’ve heard funnier jokes,” un sāku vilkt nost mēteli.
Kamrāds paprasa čuvakam, ko es atbildējusi, abi pasmejas, liek mani mierā, bet ik pa brīdim palūr tomēr. Bet tad salīdzinoši drīz saņemas un aiziet prom.

My social skills in action.