Trash panda

un tā, mīļie ļauži, tā jūs sēžat Alicantē, klausaties tās putnu dziesmas, aiz loga zilas debesis, saule, rijat gardas zemenes, plānojat kā apmācīsiet attālināti divus kolēģus, kuri katrs grib apmācīties kaut ko citu, un balsī pie sevis līksmā meldiņā dziedat: "I fucking hate everyone." jo lai cik skaists nešķistu tā mega garā teikuma sākums, tā apmācīšana... [insert your favourite swear word here]. jo īpaši, ka viens no apmācāmajiem ir Randris. ā, toties paskatoties vēlreiz tā apkārt atkal uzlabojās garastāvoklis, jo vispār man te ļ, ļ patīk. un varēja būt sliktāk, varēja sagadīties, ka man būtu šie ļaudis jāapmāca in person in the office.

Ha! Kopš svētdien piesēdu kafē ar nosaukumu "Koki" un ieinstagrammēju, visas nākamās bildes ir ar... well, kokiem :D pēdējo ieliku lepni, ka, mol, graffiti nevis koki. Bet tad attapos, ka tur taču uzzīmēti... well, koki. :D nupat apsvēru domu ieinstragrammēt savu tinto de verano, bet galdiņš ir no koka, blakus kaut kāds krūms.

Secinājums ir, ka koki pārņem pasauli. Un Dr Who skatītājiem tas varētu likties amuzējošāk nekā citiem.

Šodien pa dienu attapu, ka aizparīt jau dodos uz Madridi. Sāku satraukties un domāt par organizēšanos, ko darīt tur, un vispār dzīvot nākotnē. Par laimi pēc darbadienas went to the playa un atkal esmu here here. Jo šeit ir forši. Tikai pašu reizēm mulsina, ka "otro" (spāņu vārds) nozīmē "another one" nevis, well, "otro" :D
Un, jā. Mana galva ir totāls valodu bardaks. Viena no lietām ir tas, ka spāņvalodu mācījos angliski. Līdz ar to, domāju angliski par spāņvalodu, izņemot dažus vārdus vai dažas fiškas, piemēram, deminutīvus. Līdz ar to, tas ir kaut kā ļoti, ļoti confusing. Jo dienas iet, jo mazāk saprotu, kādā valodā runāju / domāju. Un tad paliek aizdomīgi pašai, ka darba čatā sākšu rakstīt latviski vai spāniski.