šodien nācās atgriezties reālajā dzīvē pēc kādu vairāk kā 3 nedēļu pārtraukuma. fuck this shit. sāku skatīties lidtalonus. it kā tur on the other side arī ir zināma realitāte (un nav tā, ka es šaipusē dzīvotu baigā realitātē), bet šitā realitāte ir kaut kāda ne tāda. no vienas puses, es totāli neesmu mainījusies, bet, atzīšos, prioritātes gan ir stipri mainījušās. tikai ikdienu neesmu nomainījusi tām līdzi. meklēju kaut ko, pret ko iemainīt dažādas konkrētas lietas.
un tad vēl Didi lūdzas, lai braucu pie viņas uz prosecco un citām ķermeniskām izpriecām. bet man nav iedvesmas. tāpat arī nav iedvesmas ne tikties ar Džonu, ne MP. vispār negribas tikties ar tiem, kuri par mani kēro. šitos crash and burn (čau mājbiedram) vieglāk būtu izdzīvot starp svešiniekiem. bet ir totāls pirmsalgas periods.
un šodien varētu būt tas vakars, kad aizeju gulēt laicīgi. pat ne laicīgi - agri!
un tad vēl Didi lūdzas, lai braucu pie viņas uz prosecco un citām ķermeniskām izpriecām. bet man nav iedvesmas. tāpat arī nav iedvesmas ne tikties ar Džonu, ne MP. vispār negribas tikties ar tiem, kuri par mani kēro. šitos crash and burn (čau mājbiedram) vieglāk būtu izdzīvot starp svešiniekiem. bet ir totāls pirmsalgas periods.
un šodien varētu būt tas vakars, kad aizeju gulēt laicīgi. pat ne laicīgi - agri!