kā jau parasti, kad ir miljons stāstu, ko cibās iebakstīt, notiek kaut kas, kas attur. piemēram, mans laptops, kuru es tik efektīvi aplēju ar vīnu, can't hold its drink, really. mana iebūvētā klaviatūra joprojām ir nelietojama. nestrādā zxcvb burti un spacebar. pie augšējās rindas pie 1 vienmēr parādās `. tātad - vienmēr `1. pie numpad 2 vienmēr ir + priekšā. viss ir +2. un, kas pavisam jestri? man ik pa brīdim aktīvajos teksta fields aiziet \\\\\\\\\\\\\, nebeidzami \\\\\\\\. klaviatūra pati tupa dara \\\\, lidz es nospiežu Esc. ziniet, ko es šorīt uzzināju? ka vispār \ taustiņš pats par sevi arī nemaz nestrādā.
touchpadu vismaz es varu diseiblot, tas arī tur darīja sazinko savā nodabā.

jā, man tagad ir ārējā klaviatūra un pele, bet tā ir VZ vecā klaviatūra, tā klaviatūra, par kuru VZ pat cibās laikam bičojās un eventually replaced. spacebar niķojas un a ir jāsit stiprāk. un mana apmēram 12 gadus vecā pele arī nav in the most pristine of conditions.

nu to poļu barčika tualetes situāciju gan jau es neaizmirsīšu, jo tas ir neaizmirstami, un kaut kad pierakstīšu, bet laikam te varētu izpalikt vesela čupa stāstu. ne tikai par ballītēm. bet also including to, cik depresīvi ir sācies šis decembris manā mazajā galvas pasaulītē. gribas beigt runāt ar savu piedzemdētāju. ka biju uz Boy Harsher gigu, kas bija... dīvaini vairāku iemeslu dēļ. un, ka aromantics do have feelings, just not the same as romantics.

**nogurst**