pirms viesnīcas apraksta gribu pastāstīt kā atcerējos vienu darba interviju.

karoč cita starpā, man tur iedeva vienu loģikas uzdevumu risināt ar pavadošo tekstu, ka man jārisina mans domu gājiens skaļi. uzdevums nav obligāti jāatrisina, bet viņi grib zināt, kā strādā procesi manā galvā. es tur tā un šitā aizdomājos un kaut ko runājām. beigās, kad es jau biju tuvu risinājumam, zaja man pastāstīja, kāda ir pareizā atbilde. un nu, es pajautāju pāris jautājums par, manuprāt, loģikas caurumiem risinājumā. zaja apvainojās. ja pareizi atceros, šis konkrētais issue eventually tika nodropots ar aptuveno ideju "tā ir un viss".
to darbu es nedabūju, lieki piebilst. laikam jau labi, jo es nespēju sadzīvot ar "tā ir un viss" savā profesijā, lai arī cik Svarīgs un Autoritārs nejustos šis cilvēks.

piezīmēšu, ka tas ir par attieksmi nevis par to, ka reizēm kōdu nevar savādāk tur sataisīt, lai būtu gan tā, gan šitā, bet tad arī var normāli paskaidrot, kāpēc ir šitā tagad.