vispār, pēdējās dienās daudz domāju par to, kas manā dzīvē ir mainījies, kopš es vairs neriju psihripas.
man krietni vairāk līksmības sagādā lietas, kuras man patīk.
toties lietas, kas besī, besī ar daudz lielāku jaudu, pastāstīt to nevar.

bet tā vispārīgi:
ja neskaita burbuli, zudusi vēlme iesaistīties sabiedrībā un tās dzīvē. es nejūtos kā daļa no šīs pasaules. skatos uz visu apkārt un... neko, citu pasaule.
(mind you, tas nekā neliek man justies pārākai par citiem. nekā. iespējams, ka tieši otrādi. bet nu, nodokļus maksāju, nevar man piepisties - being useless is not illegal.)