tas ļ, ļ dīvainais brīdis, kad prātā ir divas domas vienlaicīgi:
1) ja man nepatīk, ko cilvēks man atbildējis, tas nedod tiesības man pieprasīt vēl un vēl atbildes, kamēr saņemu to, kuru vēlējos. (es neesmu Terēze Maijs!)
2) ja atbilde ir tik vague (bet ne izvairīga), ka var nozīmēt jebko, bet man gribējās vienalga kuru, ka tik konkrētu atbildi, un es nejūtos tādu saņēmusi, it kā būtu ok pajautāt precizēt.

bet mans jaunais mīļākais vārds ir "vař!" tulkojumā tā ir pavēles forma "vāri!". liekas īsti piemērots vārds, ko lietot vietā un nevietā "bļa" vietā.
tātad.
vař!