kopš vakardienas man ir tējkanna! es gan, protams, savā tipiskajā nevērībā izcēlos, jo no izpakotajām tējkannām izvēlējos vienu, atradu atbilstošo kasti un nesu maksāt. lai mājās secinātu, ka esmu paņēmusi citu tējkannu. pie tam tādu, kurai mainās gaismiņas, kurai ir displejs un visādas pogas. nē nu, par laimi, var arī ūdeni uzvārīt. ko arī nekavējoties izdarīju.

vēl sarunā ar PF beidzot sapratu, ka vairs tiešām nedzīvoju Lielmiestā. uhti. tā līdz galam man nav skaidrs, kā tieši man būtu jājūtas visa tā sakarā, bet nu. ir neliels atvieglojums par to.
bet pietrūkst kaķīša vispār. un pledu.

tagad skatos pa logu un tur it kā smuki izskatās. bet, kad paskatās laika ziņas, tad gribas drusku noskumt vispār. grūti saprast, ko ar šo dienu.