Brīžiem pārņem sajūta, ka man tiešām maksā par skatīšanos uz spineri. Nu tik tālu jau, ka nākamajā darba intervijā, kur man jautās, what were my day to day duties, atbildēšu ar kaut ko, ka skatīties spineri. Vai nu es nomiršu, nejauši nokļūšu kaut kādā reliģiskajā huiņā, kur man prasīs, ko es ar savu dzīvi darīju, atbildēšu ar to, ka skatījos spineri.
Tas nekad nebeigsies. Tāpat kā urbšana un netīrie trauki.