cilvēk, tu aizej uz lokālo barčiku un bārmene uzreiz tāda tev durvīs jau saka, ka labi, ka tu vēl te. viņa ar Rāžu esot abi domājuši, vai es jau pavisam prom, bet izrādās, ka ne. turpina ar sūdzību par to, ka jau divas dienas sāp galva. vispār tas un šitas. un maiņa par lēnu velkas. piebalsoja man, ka futbols teļikā huiņa. nu vispār viss, nu! arī sasodīti nīgra visa, bet mēs ar viņu par visu atkal nosmējāmies. īpaši, kad viņa iebēra sāli sev kurpē. arvien pārliecinos, ka nīgrums nekā netraucē smieties par visu.
barčiks, vane, trešdienās veras ciet 23:00. 22:50 ierodas vesels bars. Džemma lej un taisa uz mani acis, ka viss besī. salej tāda un nāk pie manis, saka: "I should have locked the door!" es, protams, piekritu, jo kas tur kam nepiekrist ta.

rumāņi toties nu turas no manis tomēr pa gabalu. pienāca tur pieklājīgi small talkot, bet vispār turas pa gabalu.

tagad nesaprotu, kā rīkoties. rīt uz actual ofisu plānā bija iet. bet man te buzz.