pēdējā laikā daudz domāju par to, cik fleeting is everything in my life. un, cik jauki un patīkami ir slēpties no realitātes. un, cik ļoti man ir bail, ka nāksies pieslēgties kaut kādai realitātei, kad TrakZ ieradīsies trešdien. ka nevarēs vienkārši atslēgties un ielīst savā galvā. pēdējo 2 gadu laikā esmu zaudējusi vairākus cilvēkus no savas dzīves. zaudējusi vai atgrūdusi. pārsvarā tas liekas ļoti pareizi. tikai tagad sēžu, slēpjos no realitātes un tā īsti nezinu, ko gribas darīt tālāk. bet nu, pēc nākamā meetinga plānā ir tīrīt māju.