visu laiku tik spilgti murgi.
it kā jau jā, saprotu, ka nemiers un neatrisinātas lietas. bet nav arī tā, ka es visas pasaules problēmas varu atrisināt. tak nemieru arī rada esošās politiskās situācijas, sociālās problēmas un tā. (piemēram, šonakt bija jāiet Praidā Limbažos, talking about homophobic there.) un manā dzīvē vienmēr ir nemiers un neatrisinātas lietas, tak tomēr ik pa laikam parasti sanāk izgulēties. bet tagad jau trešā nedēļa uz otro pusi iet.

un terapija šobrīd vienkārši nav pieejama. pie tam, man vienmēr gadās tādi terapisti, kuri totāli paši zaudējuši saikni ar realitāti :D īpaši mana pēdējā, kura man noteikti būtu atkal, ja es pieprasītu valsts terapiju.