Pēdējā laikā jau bija sācis likties, ka varbūt nevajadzēja atgrūst Didi un ļaut viņai aizmukt no manis. Tomēr esmu tik baigi picky tajā, ar kādiem ļaužiem pavadu savu laiku. Nemaz nepieminot, cik sarežģīti ir ar pieskaršanos man, bet Didi pieskārieni netraumēja. Kopš tā laika klīstu pa dažādiem randiņiem un nav nekādas tur savstarpējās pievikšanās. Nav tās sajūtas. Kaut kā visu laiku nav.

Šovakar satikos ar vienu sievieti, ar kuru kā sākām runāt, tā abas 3 stundas nevarējām aizvērties. Mums bija tik daudz, ko teikt vienai otrai. Tik daudz stāstu, viedokļu un smieklu. Drīkst panervozēšu par to, vai viņa gribēs mani vēl satikt? Bet vispirms papriecāšos, cik kruti bija viņu satikt.