mani ir biedējuši ar domu, ka jāprecās jauniem, jo uz vecumu kļūstam nīgri un neelastīgi viskādos svarīgos jautājumos un ar laiku jau izkopjas viskādi paradumi un gaume uz visu ko, līdz ar ko aug arī saraksts ar visu to, ko ne par ko nespējam paciest.
tamdēļ esmu laulības institūtam atmetusi ar roku, jo, lai arī pagaidām vēl samērā elastīga, uz kompromisiem esmu arvien mazspējīgāka un negribu nevienam dzīvi sabojāt :)
tas gan noteikti ir arī gribēšanas jautājums, though, jo ja tā kārtīgi samīlās, tad ir redzēts, ka Nesmēķētājs sirsnīgi mutē smirdīgu Smēķētāju [!!] :))