Man ir jauna psihiatre. Tāda jauna, tieva un feisty. Vismaz man sākumā likās, ka viņa ir feisty. Bet ne sliktā nozīmē - feisty. Kad viņa izlasīja, ka man esot bijuši hobiji, bezmaz salecās aiz sajūsmas un pieprasīja, lai eju bildēt un nākamreiz parādu bildes. Lai uzrakstot arī kaut ko un parādot nākamreiz. Un darba grāmata esot jālasa arī. Tad vēl skriet, nu labi, brisk walks esot jāiet. Un pēc mēneša jānākot atpakaļ pie viņas un jāatskaitoties par visu.

Personīgi paturu tiesības uzskatīt, ka viņa ir traka.

Rīt atkal no rīta ir psiholoģe. Neatceros vairs, kādu mājasdarbu man viņa uzdeva, bet ko nu vairs.

Un, starp citu, ārā baismīgi pūš. Pie klīnikas kāreiz tādi līdzeni parki, kur vējam ir skrejceļš.