bļe, besī viss... nu labi, darbs ir ok... bet mājās ... kopš jaunāgada cheeters cīnās ar mājas pārvaldnieku, aš neirotisko dermatītu no stresa bija "atrāvies".. - gandrīz katru dienu pie mums kāds ir atnācis parunāties vai arī cheeters ir aizgājis parunāties - atnāku no darba ap 18:30 un mūsu vienā istabā un vienā virtuvē līdz plkst vismaz 23 kāds ir... ne zīles pakasīt, ne skaļi sapirsties... (piedodiet par atklātību, bet pat pārģērbties man nav īsti kur! nu jau man tas viss ir monopensionāli...) bļāāā, es esmu gatava poX par kādu naudu pirkt dzīvokli, māju, suņubūdu, whatever... ēdīšu zemi, pīpēšu salmus, bet man neviens smadzenes nejās...
Sīkā izdomāja apslimt, bet viņai tas ir vēl smagākā formā nekā cheeteram - nav īdēšanas, ir histērija par VISU... ne ta nošauties, ne ta sadzerties... nu ja - pusstundu bija miers - tagad atkal sākās... gribu to, negribu šito, NEEEEEEEEEEE, TO NEEEEEEEEEEEEEE, GRIBU TOOOOOOOOOO, NEEEEEEEEEEEEEEEE TO NEEEEEEEEEEEEEEEEE..... un tā visu laiku...

bet tā jau viss ir labi :)