atbilde draugam..
[krekšķis sveicienā] savas tā laika izjūtas es atstāšu pie sevis- vai tā drīkst?! gan jau kādu daļu no tām samanīji pats. esmu pārāk daudz aizdomājusies par to, kas grāmatā rakstīts. tieši tāpēc man ir bail. tāpēc es gribu bēgt. saņemot tavas pēdējās ziņas, esmu tās uztvērusi, kā mazas atzīšanās, par to laiku, ka tas bija tieši tik daudz, cik daudz tas vispār varēja būt. un vai tā būtu slīgšana melanholijā pēc atmiņām? jā, man nav viegli atzīt neko, kas notiek. un man vēl vairāk būs bail satikt tevi atkal. vēl vairāk nekā tās iepriekšējās trīs reizes, kuras mana atmiņa nu jau ir mazliet pabalinājusi.
gribas kārtējo reizi visu novelt uz laiku- tad jau redzēs kā būs.. un zinu, ka par to laiku tu teiktu, ka tas raksturīgi man.