viss tikai sākas..

20. Septembris 2006

02:11 - šeit tev vēstuli raksta draugs..

eh, es jau tā kā nekad nebiju pretendējis uz tava drauga statusu. iespējams, ka pat neesmu par to domājis, varbūt arī esmu, tev lai tas paliek mūžam nezināms. man nav ne jausmas, vai tad, kad mēs nevienam nezinot satikāmies, tu mani mīlēji, [tu jau tikai to zini], manu viedokli tu zināji, vienmēr to tev atgādināju, lai neviens no mums neviltos nākotnē. katrā ziņā tu pati redzēji, ķā es dzīvoju- brīvi un nepiespiesti, jo brīvība man nozīmēja visu, arī dzīvību. liekas, ka arī tev brīvība nozīmēja visu, jo savādāk tu nebūtu ar mani tikusies vesela gada garumā, varbūt pat ilgāk [?!] ..
toreiz jau mēs viens otru tā īpaši nemeklējām, vienkārši kaut kā sanāca sakontaktēties un viss. tagad es par tevi sāku mazliet uztraukties, jo tu esi pazudusi. kāpēc neatbildi man? iespējams, ka tava dzīve ir daudz maz stabilizējusies, bet tas jau nav šķērslis atbildei. ir taču daudz dažādu saziņas līdzekļu. es zinu, ka tu tos izmanto. es gaidīšu, jo tas laiks ir tuvu..

05:44 - atbilde draugam..

[krekšķis sveicienā] savas tā laika izjūtas es atstāšu pie sevis- vai tā drīkst?! gan jau kādu daļu no tām samanīji pats. esmu pārāk daudz aizdomājusies par to, kas grāmatā rakstīts. tieši tāpēc man ir bail. tāpēc es gribu bēgt. saņemot tavas pēdējās ziņas, esmu tās uztvērusi, kā mazas atzīšanās, par to laiku, ka tas bija tieši tik daudz, cik daudz tas vispār varēja būt. un vai tā būtu slīgšana melanholijā pēc atmiņām? jā, man nav viegli atzīt neko, kas notiek. un man vēl vairāk būs bail satikt tevi atkal. vēl vairāk nekā tās iepriekšējās trīs reizes, kuras mana atmiņa nu jau ir mazliet pabalinājusi.
gribas kārtējo reizi visu novelt uz laiku- tad jau redzēs kā būs.. un zinu, ka par to laiku tu teiktu, ka tas raksturīgi man.

20:54

nejauši izdomā aiziet uz Billiju un tur satiec vai pusi pasaules!!

21:18

eju sulas meklējumos..

22:32

ēdu Skittles un domāju- šitie krāsainie gardumi sen nav baudīti..
Powered by Sviesta Ciba