šeit tev vēstuli raksta draugs..
eh, es jau tā kā nekad nebiju pretendējis uz tava drauga statusu. iespējams, ka pat neesmu par to domājis, varbūt arī esmu, tev lai tas paliek mūžam nezināms. man nav ne jausmas, vai tad, kad mēs nevienam nezinot satikāmies, tu mani mīlēji, [tu jau tikai to zini], manu viedokli tu zināji, vienmēr to tev atgādināju, lai neviens no mums neviltos nākotnē. katrā ziņā tu pati redzēji, ķā es dzīvoju- brīvi un nepiespiesti, jo brīvība man nozīmēja visu, arī dzīvību. liekas, ka arī tev brīvība nozīmēja visu, jo savādāk tu nebūtu ar mani tikusies vesela gada garumā, varbūt pat ilgāk [?!] ..
toreiz jau mēs viens otru tā īpaši nemeklējām, vienkārši kaut kā sanāca sakontaktēties un viss. tagad es par tevi sāku mazliet uztraukties, jo tu esi pazudusi. kāpēc neatbildi man? iespējams, ka tava dzīve ir daudz maz stabilizējusies, bet tas jau nav šķērslis atbildei. ir taču daudz dažādu saziņas līdzekļu. es zinu, ka tu tos izmanto. es gaidīšu, jo tas laiks ir tuvu..