Cilvēktiesību, t.sk. LGBT+ tiesību, vispārējai atzīšanai ir nepieciešams pietiekoši augsts ekonomikas kompleksitātes un modernitātes līmenis, kā arī sociālā taisnīguma atzīšana. Neesmu pārliecināts, ka Latvija to ir sasniegusi. Darīts jau tiek tik maz un lēni. Nesaprotami, ka tā. Pašu valsts un cilvēki.

Vai ir plāns, ja būs referendumi? Ja tie sakritīs ar EP vēlēšanām? Zinot politikas vēsmas, "progresīvās" partijas varētu būt pat priecīgas, ka lielā balsojumu paka 2024. Gada pavasarī (viendzimumi + stambula + Saeimas atlaišana + EP) būs par kultūrkariem un nevis par ekonomiku. Primitīvās ekonomikas lobijs turpinās uzvarēt un palikt pie varas.

Un CVK vājināšana kā reizi ir par to, lai balsojumus sapludinātu.

Redzam arī ļoti agresīvu opozīcijas (LPV, AS, sīkpartijas, utt) kampaņu. Kādam tas var likties drausmīgi, aizskaroši, nesaprotami, nepieņemami. Bet ir jāsaprot, ka ļoti liela cilvēku daļa piedzīvo tieši šāda līmeņa agresivitāti savā ekonomiskā un darba dzīve un politikā to redzēt viņiem liekas pašsaprotami. Digitalizācijas, teilorizācijas, gig ekonomikas sekas. Un tās ir ne tikai Latvijā. Arī Vācijā AfD agresijas triumfs ir liecība tam un tā ir normāla reakcija, kas liberāļiem būtu jāņem vērā. Un jāadresē digitalizācijas sekas un iespējas.

Bet izskatās, ja nedz Latvijā, nedz ES, nedz ASV liberāļi nav gatavi mainīties un mainīt sociāli ekonomiskās lietas.

Tātad liels, liels konservatīvo spiediens un konservatīvo uzvaras varētu būt vienīgais ceļš, kas piespiestu liberāļus atzīt, ka digitālā un MI ekonomikā ir jābūt savādākai sociāli ekonomiskai funkcionēšanai.

Žēl, ka geji atkal paliek ķīlnieki.