Vipirms atkāpe par marksismu:

Marksisma pamatproblēma ir tā, ka tas cenšas ignorēt cilvēkos miljonos gadu ieaugušās izdzīvošanas sakarības un instinktus, līdz ar to tas ir vairāk mileniālisma reliģija kā sakarīga ideoloģija. Tas, starp citu, to zināmā mēra līdzina kristietībai, kas arī varbūt kaut ko paskaidro par tieksmi no viena uz otru (to gan neņemos apgalvot).

Marksa paša laikā to vēl varēja saprast, jo antropoloģija un bioloģija bija vēl bērnu autiņos, bet jau ap pagājušā gadsimta piecdesmitajiem (nu, pat vēlākais - septiņdesmitajiem) gadiem godprātīgiem marksistiem -- gan sociālās antropoloģijas, gan bioloģijas (citu sugu uzveedība), gan faktisko sociālisma valstu piemērus redzējušiem -- vajadzēja jau nu saprast, ka, lai arī Markss gana labi spēja aprakstīt kapitālisma ēnas puses, viņa ideālās sabiedrības idejas -- un vēl jo vairāk, veidi, kā to radīt -- ir vienkārši reliģiska mānija.

Kur vien mēs redzam tieksmi pēc tādas ideālās sabiedrības, kura kā līdzekļus piedāvā cilvēku novienādošanu -- vienalga vai ar pārdalīšanas, sarkanā vai brūnā terora palīdzību -- tur mēs sastopamies ar slepenu, ārpussistēmisku, nelegālu varas pārņemšanu un nenormālu apmēru korupciju.

Iemesls tam ir gaužām vienkāršs.

Pa miljoniem gadu cilvēku sabiedrība ir savākusi dažus izdzīvošanas instinktus, kuri mēdz izpausties dažādi, bet basically ir ļoti stipri, kur vien paskatāmies.

- neapzinātais mērķis turpināties = atstāt pēcnācējus;

- kas loģiski noved pie labākā partner-a/-u "nocopēšanas" pusapzinātiem mēģinājumiem;

- kam cilvēkveida būtņu sabiedrībā ir nepieciešams uzrādīt šim partnerim, ka tu izcelies pārējo starpā un esi piemērotākais vaislošanās programmai; tas notiek dažādi, un daudzi no neloģiskajiem piemēriem, ko še var minēt, ir līdzīgi pāva astes izvēršana, kas uzrāda, ka šis īpatnis ir tik spējīgs, ka viņš pat var atļauties šo galīgi nefunkcionālo (un bīstamo) aksesuāru;

- tikko parādījās materiālie labumi, tā spēja tos iegūt, saglabāt un līdz ar to nodrošināt saviem partneriem un pēcnācējiem kļuva primārāka pat par vnk izdzīvošanas spējām/spēku. lai arī tas, protams, mainās atkarībā no tā vai tobrīd ir karš vai miers, utt.

Šīm šausmīgi primītivajām tieksmēm pa virsu neapšaubāmi ir šāda vai tāda kultūras virskārta. Tā var ietver reliģiju, morāli un dažnedažādas spējas vai paveidus. Mēs vienmēr varēsim atrast (it īpaši mūsdienās) īpatņus, kam šis nosacītais vairošanās un izcelšanās instinkts būs mazāk izteikts vai sublimēts citā gultnē. Bet tas diemžēl nekādi neatceļ to, ka augstāk aprakstītais modelis ir ~ bāzes līmenis cilvēku sugas izdzīvošanas shēmā.

Un jebkura ideoloģija, kura neļauj cilvēkam vismaz kaut kā izcelties pārējo vidū, ierobežo viņa pamatinstinktus un tiks noslaucīta -- tipiski sistēmas korupcijas veidā.


Tagad par neapturamo tehnoloģiju attīstību.

Iespējams, mēs tiešām nonāksim situācijā, kur sociāli ekonomiskām pārmaiņām būs faktiskais pamats -- resursu pārbagātība. Marksisms, starp citu, uzskatītu, ka tas būtu pamats rasties jaunajam -- komunisma cilvēkam -- kaut kam ideālam. Faktiski, kristietības izpratnē runājot -- rastos cilvēks bez iedzimtā grēka.

Jautājums, -- kā tad izpaudīsies cilvēku instinktīvajā līmenī esošā vēlme izcelties un pacelties apkārtējo vidē (atkal jau, lai piesaistītu sev top partnerus un resursus). Tā vienkārši miljoniem gadu izkristalizējušās tendences nepazūd.

Nekur nav zvanīts, ka cilvēki pēkšņi būs tik advancēti, ka neķersies pie primitīvajiem izcelšanās veidiem -- ja reiz tagad ar resursiem nevar izcelties, -- tad nepieciešams izcelties ar varu un vardarbību. Tieši otrādi, mēs riskējam nonākt no lielā mērā simboliski bāzētiem atribūtiem un izcelšanās veidiem atpakaļ primtīvu primātu līmenī.

Konservatīvo (un ne pārāk) sabiedrību bažas man šķiet gana pamatotas.