Varbūt nav tik slikti. Šī tomēr ir pirmā versija jelkādām post-GPT idejām un, visticamāk, ka nākamās versijās būs iespēja MI izstrādātājiem un MI lietotājiem "job security" mandātu aizstāt ar nodokli. Pēc izvēles. Kāda padome noteiktu tehnoloğiju efektu uz "job security" un no tā likmi. Tas būtu ļoti OK.

Bet tad atkal būtu jautājums par nodokļa izlietojumu. Man negribētos, ja to lietotu zemo algu subsidēšanai, resp., kasieres piesaistīšanai pie kases uz mūžu. Taču, ja nodokli izmantotu Human Development Approach programmās, tas būtu labi.

Vēl labi būtu, ja par uzņēmēja apņemšanos ieguldīt Universālās Dividendes trastā, piešķirtu šī nodokļa 95% atvieglojumu, piemēram.

Kapitālisms esot meistars preferenču, vajadzību un tirgus vērtības noteikšanā. Un, izrādās, šo informāciju var vilkt ārā ne tikai no naudiskām transakcijām, bet no visas cilvēka dzīves. Un to sasaista ar privātā sektora UBI, kas ir kā samaksa par datiem.

www.forbes.com/sites/forbesbusinesscouncil/2023/08/24/private-sector-universal-basic-income-an-innovative-pathway-to-economic-security/amp/

Man liekas, ka nekas priecīgs šādā "nosacījumu UBI" nav. Es tiešām būtu vairāk par labvēlīgāku pasauli, kurā nav šīs intrūzijas privātumā. Galu galā dinamiskā cenošana, kas tagad nāk modē, paņems visu UBI atpakaļ un ar uzviju.

Cilvēki tomēr ir meistari tieksmē pēc varas. Neesmu pārliecināts, ka tas nāk par labu karmai. Un ar laiku varbūt pat varēs sarēķināt precīzi altruistiskās, sadarbības un savtīgās stratēğijas lielos mērogos un sarežğītos uzstādījumos. Tad gan būs interesanti. Pašlaik jau visas iedomas nāk no ikdienas, plakanās ekonomikas pieredzes. Varbūt ekonomika ir apaļa un ar relativitātes efektiem.