Jā, tas ir interesanti - kāpēc biotech inovācijas mēdz izgāzties?

Atbilde laikam ir tā, ka arī (pat) mūsdienās medicīna un farmācija lielā mērā ir aļkīmija. Pievelk "aprēkinus uz pirkstiem" un dažus faktus un nodod molekulu izmēģinājumiem un tad brīnās, vai strādā vai nē.

Arī mūsdienās pārāk reti tiek lietota modelēšanas pieeja. Piem., ir pat tik spēcīgi sistēmbioloģijas modeļi https://www.embopress.org/doi/full/10.15252/msb.20198982 Gandrīz 100k vienādojumu. Atlikušās orgānu sistēmas šādos modeļos laikam nemēdz iekļaut, jo tad būtu jāiekļauj arī smadzeņu modeļi un tajos droši vien jāņem vērā arī kognitīvā funkcionēšana, kas sistēmbiologiem ir neizdibināms kosmoss.

Sistēmbioloģija pārsvarā lieto klasiskos vienādojumus, kvantu efekti ir tikai augstākas kārtas precizitātei. Un tas strādā.

Arī nesenā sensācija par mazo molekulu kokteiļiem (kā alternatīva jau zināmajām proteīnu pieejām), kas veic šunu rejuvenāciju https://www.aging-us.com/article/204896/text ir bez šīs teorijas, bez rejuvenācijas sistēmbioloģijas.

Secinājums. Bioteh un farmācijas nozarēm ļoti palīdzētu vairāk fundamentālās un teorētiskās zinātnes. Tas jau ir tas, par ko es cepos. Vai tiešām visi aptiekās strādājošie ļaudis ir priecīgi par to, ka viņi ir aptiekā un nevis universitātes solā un ceļā un laboratorijām.

Tas nu tā. Bet es ceru, ka cilvēki pamazām sāks šo visu novērtēt. Gan dabas problēmas, gan novecošanās problēmas, gan arī varbūt MI tomēr atbrīvos darbiņu automatizācijai, vismaz daļēji, un tad cilvēkiem būs vairāk iespēju.