Man šis šķiet nebūtiski.

Ģeoinženierija varētu palīdzēt, bet tā nepalīdzēs pret to, ka pati ideja, ka globālā sasilšana ir šausmīga katastrofa, ir maldīga.

Es velku šeit paralēles ar kovida pandēmiju. Jā, tā bija reāla, tieši tāpat kā globālā sasilšana ir reāla. Taču iztēlotās šausmas, ko tā radīja, bija pilnīgi nepamatotas.

Pasākumi, lai izvairītos no šīm sekām, nodarīja lielāku kaitējumu nekā kovids un līdzīgi būs ar globālo sasilšanu.

Es kādu laiku dzīvoju Čikāgā un noīrēju dzīvokli, kurā nebija gaisa kondicionētāja. Kad pienāca vasara, kļuva tik karsti, ka vienīgā izeja bija nopirkt un uzstādīt gaisa kondicionētāju. Izrādās, Čikāgā vienmēr vasarās ir bijis šāds karstums, un agrāk, kad nebija kondicionēšanas, cilvēki, kas varēja, brauca uz kalniem atvēsināties. Šodien tas vairs nav vajadzīgs, jo visiem mājās ir gaisa kondicionētāji. Tie daži nabagi vai bezpajumtnieki pastaigājas pa tirdzniecības centriem ar atvēsinātu gaisu.

Ja tagad gaisa temperatūra pieaugs par pāris grādiem, tad neko daudz nemainīs, tikai nedaudz lielāku elektrības patēriņu vasarā.

Es nesaku, ka neko nevajadzētu darīt saistībā ar gaidāmo globālo sasilšanu. Ir forši meklēt alternatīvus enerģijas avotus, kas nerada CO2 izmešus un visu pārējo. Tikai to vajag darīt saprātīgi, nevis ar trauksmi. Galu galā tieši Zviedrija kovida pandēmijā bija uzvarētāja nevis visstingrāko noteikumu ieviesēji. Un tas nav atpakaļskata secinājums, jo tas bija labi redzams jau pandēmijas sākumā.

Galvenais – neļauties panikai, bet rīkoties saprātīgi.