Nezinu, cik tas jocīgi, bet no FB virsrakstiem zinu, ka Latvijai ir bronza. Bet man nav ne jausmas par rezultātu ciparos. Nulles interese.

---

Šis nedēļas The Economist spēlējas ar superinteliģentā AGI ideju, kas automatizē darbus un viņi atreferē kādu pāris gadus vecu pētījumu (nodaļa lieliskā NBER grāmatā https://www.nber.org/books-and-chapters/economics-artificial-intelligence-agenda) par šāda AGI efektu uz ekonomiku. Izrādās, ka eksponenciālā izaugsme var notikt, ja vien - un tas tiek uzsvērts - automatizēti tiek visi darbi (t.sk., protams, arī AGI pašattīstība un zinātne). Ja paliek darbi, kurus var darīt tikai cilvēki, tad šo darbu cena kļūst ļoti augsta, to īpatsvars IKP nesamērīgi pieaug un izaugsme var apstāties. Tas ir t.s. Baumol efekts (tas skaidro izglītības un veselības aprūpes cenu). The Economist domā, ka to nākotnē var attiecināt uz spēlēm un cilvēku socializēšanos. Tātad. Ja neieguldām robotos, tad cilvēkiem var nākties fiziski strādāt AGI profesoru un menedžeru vadībā. Ja spēli un socializāciju padarām par tirgus lietu tad var nākties izvelēties starp spēli un izaugsmi.

---

Jāņa Atklāsmes grāmatas 13. nodaļa ir par 2 laika zīmēm. Par zvēriem, kurus rada Sātans. Šie zvēri spēj pašsadziedēt nāvīgas brūces un darīt brīnumainas lietas. Un cilvēki pielūdz zvērus ne jau kāda ļaunuma dēļ, bet gan apbrīnas dēļ. Un par zvēra zīmēm, kuras cilvēkiem jāpieņem, tikai cilvēki, kas pieņēmuši zīmi, var pirk un pārdot un piedalīties tirgū. Vai tas būtu paredzējums par AGI un par obligātām id kartēm, blokkēdes identitātēm (Worldcoin Orb) un gēnu kartēm? Aicinājums industriālistiem domāt ētiski.

---

Par "Rethinking Marxim" https://www.tandfonline.com/loi/rrmx20 žurnālu zinu vismaz kopš 2009. gada krīzes. Un, lai arī utopiskās idejas mani ir aizrāvušas, žurnāls man nekad nav paticis, jo, tāpat kā visa pārējā kreisā intelektuālisma, politiskā soc-kom kustība un heterodoksā ekonomika, tas faktiski nerunā par tehnoloģiju apzinātu attīstību, lai vismaz jelkādi censtos planot vai veicināt ceļu uz utopismu.

Tomēr pēdējā laikā, līdz ar visām OpenAI lietām esmu atgriezies tieši pie šī žurnāla. Un ne tikai tāpēc, ka tas runā arī par post un trans humānismu un nav dogmatisks, bet ir kritisks pret Marksa avotiem. Bet galvenokārt 2 citu iemeslu dēļ:

1) ja tiešām tuvojamies utopismam, AGI automatizācijai, tad būs jādomā par "stiprākais paņem visu", nevienlīdzību, utml. Un šis žurnāls ieskicēt visdažādākās solidaritātes formas. Kas ir ļoti svarīgi - šīm formām gandrīz nekad nav jelkāds sakars ar soc-kom pieredzi un noziegumiem, kas ir bijuši līdz šim.

2) kā iztēloties šo nākotni? Kādi mākslas tēli, emocijas, laimes pieredzes var būt šajā nākotnē? Un atkal, šis žurnāls ļauj radikāli pateikt, ka līdzšinējā soc-kom pieredze (blokmājas, pilsētplānošanas principi, utt.) nav galīgi nekāds pienesums, lai šo iztēli virzītu. Tam, kas ir noticis soc-kom vārdām, tam nav un nevar būt vara pār cilvēku pārdomām un idejām par labāku nākotni. Jā, noteikti no pagātnes kļūdām vajag mācīties un ir jābūt sistēmām, lai pagātnes noziegumus nevarētu atkārtot. Bet žurnāls ir par jauniem apvāršņiem.

---

Pēc pāris nedēļām Stokholmā notiks kārtējā (nu jau 16.) AGI konference, kuras programma nupat kā ir publicēt https://agi-conf.org/2023/2023-schedule/ Konference ir laba, tās rakstu krājumi faktiski vienmēr ir LNCS sērijā un konference pastāv kopš aizlaikiem. Programma stāv pāri tām GPT evaluācijām un trenēšanas shēmu uzlabojumiem, kas pašlaik pārpludina MI nozari. Bet tajā pašā laikā nespēju ieinteresēties par kādu no rakstiem (daži jau laikam ir atrodami publiski), jo savas domas prātā.

---

Šonedēļ netā apskatījos reemigrējušā (?) smukā matemātika profilu un atklāju, ka viņš ir pievērsies neiro-topoloģijai (neuro-topology), piem., https://www.abdn.ac.uk/ncs/departments/mathematics/ntg-1156.php#panel1158 Tas gan nav diezko teorētiski, rēkina (co)homoloģiskās grupas, bet visa tālākā kēžu kategoriju mašinērija izpaliek. Bet vienalga, laikam ir cibiņi kuriem tas ļoti patiktu un kur varbūt jau ir investēti šajā visā.