Miers būs
Laiks nav patīkams, taču ir jāatrod spēja saglabāt mieru un turpināt savus projektus. Paļaujos, ka tiks pabeigtas MI un robotu izstrādes (terminatoru humanoīdi, suņi un droni), kas spēs iekļūt ienaidnieka teritorijā un iznīcināt tā kodolspējas un tad jau ir tikai pāris soļi līdz mieram. Bet arī Rietumi mainīsies. 90. gadu agresīvās biznesa prakses un Krievijas izmantošana vienīgi ekstraktīvos nolūkos nav atkārtojamas, attieksmei ir jābūt sociāli liberālai, veicinot R&D un modernu industriju attīstību pašā Krievijā un tikai tā ir iespējama labklājība, demokrātija un miers.

Jau kādus 3 gadus ASV DARPA aktīvi strādā pie 3. paaudzes MI programmas (skumji, ka Latvijas MI stratēģija-informatīvais ziņojums ļoti klaji pasaka, ka Latvija nemēģina un nemēģinās pāriet šajā fāzē) un 2021. gadā beidzot parādījās pirmās aprises neironu tīklu teorijai un neiro-simboliskai integrācijai (un, izrādās, ka kategoriju teorija pašlaik ir pats perspektīvākais instruments) un manā skatījumā ir palicis vairs tikai tehnisks darbs AGI sasniegšanai. Un tas nozīmē, ka minēto terminatoru pabeigšana vairāk ir politiskas un ekonomiskas dabas jautājums un nevis nepārvarama zinātnes problēma. Šeit ir gan militāras robotikas un MI noliedzēji (kas netic tehnoloģiskām iespējām pārvaldīt MI), gan arī finansētāji, kas neredz šo pieeju nozīmību. Kas jo seviški izteikta ir tādēļ, ka militārās robotikas tehnoloģijas var pārnest industriju automatizācijai un līdz ar to likvidēt visu konfliktu pamatcēlonu - nepieciešamību ekspluatēt otru cilvēku.

Laika secība (timing) ir ļoti svarīga. Ļoti iespējams, ka ieskicētais miera scenārijs varēs notikti tikai pēc visdrūmākās attīstības (iesaldēšana būtu maigākais scenārijs), bet tas tomēr notiks.

Grūti ir novērtēt Krievijas MI spējas. No vienas puses Krievijas MI stratēģija ir retā starp valstīm, kas uzstāj uz investīcijām AGI. No otras puses, gandrīz nemaz neesmu sastapis man nozīmīgus MĪ darbus ar izcelsmi no Krievijas (šeit neminam emigrantu devumu, kas ir ļoti ievērojams), tiesa gan, šajā mazumiņā ir so, so AGI darbi. Konflikta sākumā pārsaktīju, kā tad Krievijā ir ar datorikas un MI žurnāliem un aina ir skumja.

Sekoju līdzi Zemessardzes aicinājumiem. Pirms kāda laika interesējos par dalību ZS tādā formātā, kas man ļautu attīstīt militāro robotiku un MI, bet intereses un praktisku soļu nebija. ZS ir kiberdrošības vienība. Bet ir jautājumi par to, cik lielā mērā tā iesaistās pētniecībā un cik lielā mēra tā vienkārši izmanto tehnoloģijas. Mani interesē tieši R&D komponente. Un kiberdrošība tomēr laikam nav instruments kodolspēju iznīcināšani, kas ir sine qua non nosacījums mieram.